Būvju tehniskās apsekošanas/izpētes ietvars ir noteikts Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumos Nr.384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”. Tehniskās apsekošanas mērķis ir novērtēt būves vai tās daļas faktisko tehnisko stāvokli būves apsekošanas brīdī atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam.

Būves īpašniekam ir pienākums organizēt būves tehnisko apsekošanu:

  • periodiski ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai ēkai. Publiskā ēkā, kura nodota ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2024. gada 31. oktobrim.
  • periodiski ne retāk kā reizi 10 gados daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai, kura nodota ekspluatācijā pirms 2011. gada 1. novembra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2031. gada 31. oktobrim.
  • ne retāk kā reizi piecos gados otrās un trešās grupas tiltiem, ceļu pārvadiem, viaduktiem, estakādēm, gājēju tiltiem un pārvadiem, kā arī ar tiem saistītām ceļu caurtekām, tuneļiem un atbalstsienām;
  • pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos;
  • citos gadījumos, ja jānosaka būves vai tās daļas faktiskais tehniskais stāvoklis.

Būves tehnisko apsekošanu var veikt būvspeciālists (persona, kas ieguvusi patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijās) atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei vai būvkomersanta reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu. Būvspeciālistu un būvkomersantu reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā.

Tehniskajā izpētē pielietojamās metodes izvēlas būvspeciālists atkarībā no apsekošanas darbu apjoma un specifikas.

Ēkām kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst šādām būtiskajām prasībām:

1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:

a) visas ēkas vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;

b) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;

c) citu ēkas daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;

d) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.

2. Ugunsdrošība

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:

a) tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;

b) ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē;

c) neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm;

d) ēkās esošie cilvēki varētu pamest ēku vai tikt izglābti citādi;

e) ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.

3. Higiēna, veselība un vide

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:

a) toksisku gāzu izplūde;

b) bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu, siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;

c) bīstama radiācija;

d) gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;

e) dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;

f) notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;

g) pelējums ēkās daļās vai uz ēkas virsmām.

4. Lietošanas drošība un pieejamība

Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai ēkas ekspluatācijas un remontu laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram, slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus un zādzības ielaužoties. Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.

5.   Aizsardzība pret trokšņiem

Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.

6.   Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija

Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus. Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.

7.   Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana

Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu:

a) būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas;

b) būves izturīgumu;

c) videi nekaitīgu izejvielu un otreizējo izejvielu izmantošanu būvē.

Kādā veidā publiskas ēkas īpašniekam noteikt, vai ēka atbilst Būvniecības likuma 9.panta otrajā daļā noteiktajām būtiskajām prasībām?

Noslēdzot līgumu ar attiecīgās jomas, specialitātes un darbības sfēras būvspeciālistu, kurš atbilstoši Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvam LBN 405-21 veiks ēkas tehnisko apsekošanu.

Atgādinām, ka BVKB būvinspektora atzinums neaizstāj obligāto periodisko tehnisko apsekošanu, ko pasūta ēkas īpašnieks un veic kompetents būvspeciālists atbilstoši Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvam LBN 405-21.

Ko pārbauda BVKB būvinspektori?

Jūsu, Latvijas iedzīvotāju un viesu drošībai BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību.

Ekspluatācijas kontrolē fiksētais tiek norādīts atzinumā, kurā tiek sniegts būvinspektora vērtējums par ēkas būtiskajām prasībām:

  • ēkas mehāniskā stiprība un stabilitāte;

  • lietošanas drošība un vides pieejamība;

  • patvaļīga būvniecība.

Ja, novērtējot ēkas atbilstību mehāniskās stiprības, stabilitātes un lietošanas drošības, vides pieejamības prasībām, tiek konstatētas iespējamas neatbilstības ugunsdrošības, higiēnas, veselības un vides aizsardzības prasībām, par tām tiek informētas sadarbības iestādes (VUGD, VI, VVD).

Pārbaudes laikā būvinspektors izskata būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju, tajā skaitā ēkai veikto tehnisko apsekošanu. 

Atzinums par publiskas ēkas ekspluatācijas drošumu un konstatēto patvaļīgo būvniecību tiek sagatavots Būvniecības informācijas sistēmā.