Būvdarbu kontroles ietvaros būvinspektori atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem:

  1. pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām;
  2. pārbauda būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām;
  3. pārliecinās par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas esamību būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informē būvizstrādājumu tirgu uzraugošo iestādi;
  4. pārliecinās par vides aizsardzības prasību ievērošanu būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informē institūcijas, kuras veic vides valsts kontroli;
  5. pārliecinās, vai tiek veikta autoruzraudzība vai būvuzraudzība gadījumos, kad attiecīgās uzraudzības nepieciešamību nosaka normatīvie akti, un / vai tiek ievērots būvuzraudzības plāns;
  6. pārbauda kvalitātes kontroles sistēmas esamību objektā.

Vadlīniju pielikumi:

 

1.-7. pielikums Aprites shēma

8. pielikums Defektu saraksts

9. pielikums Defekta akts

BVKB principa “Konsultē vispirms” ietvaros sagatavo veidlapu, kurā ir ietverti objekta pieņemšanas ekspluatācijā nosacījumi saskaņā ar atbilstošajiem speciālajiem būvnoteikumiem atkarībā no būves veida (publiskā ēka; iela un ceļi u.c.). Veidlapa tiek nosūtīta būvniecības procesa dalībniekiem, lai tos savlaicīgi informētu par nepieciešamo dokumentāciju objekta pieņemšanai ekspluatācijā.

Apliecinājums par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai ēkas nojaukšanu ir aizpildāms atbilstoši attiecīgajiem speciālajiem būvnoteikumiem un iesniedzams Būvniecības informācijas sistēmā.

 

BVKB nodrošina būvdarbu valsts kontroli, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā:

1) trešās grupas publiskas ēkas (publiskas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 1000 m2, vai ēkas ar vairāk nekā vienu apakšzemes stāvu, vai ēkas, kurām ir vairāk nekā seši virszemes stāvi), ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja,

2) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra,

3) Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamās būves Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā,

4) elektropārvades līniju būves, kurām atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētajam noteikts nacionālo interešu objekta statuss,

5) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamās būves valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā,

6) būves Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,

7) vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 50 megavatiem un nacionālo interešu objekta statusu, ieskaitot tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecību.

(Būvniecības likuma 6.’ panta pirmās daļas pirmais punkts un pārejas noteikumu 19. punktsEnerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 13.pants)


Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

(Būvniecības likuma 17. panta pirmā daļa)

Būvvaldei vai citai institūcijai, kas pilda būvvaldes funkcijas, pieņemot lēmumu par nosacījumu izpildi būvdarbu uzsākšanai, jāpaziņo BVKB par piedalīšanos būves pieņemšanā ekspluatācijā.
(Vispārīgo būvnoteikumu 156. punkts)

Ja būves realizācijai ir izstrādāts darbu veikšanas projekts, būvuzraugs precizē būvuzraudzības plānu un iesniedz to institūcijā, kura veic būvdarbu kontroli. Būvuzraudzības plānu precizē, ja darbu veikšanas projektā izdarītās izmaiņas skar būvuzraudzības plānā ietvertos darbu posmus.
(Vispārīgo būvnoteikumu 128. punkts)