Ēkām kopumā un to atsevišķām daļām ir jāatbilst šādām būtiskajām prasībām:
1. Mehāniskā stiprība un stabilitāte
Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai slodze, kas var iedarboties uz tām būvēšanas un izmantošanas laikā, neizraisītu šādas sekas:
a) visas ēkas vai tās atsevišķu daļu sabrukumu;
b) ievērojamas deformācijas, kas pārsniedz pieļaujamās robežas;
c) citu ēkas daļu vai savienojumu vai uzstādīto iekārtu bojājumus nesošas konstrukcijas deformācijas dēļ;
d) bojājumu, kas ir neproporcionāls cēlonim, kas to izraisījis.
2. Ugunsdrošība
Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā:
a) tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;
b) ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos un izplatīšanos būvē;
c) neradītu uguns izplatīšanās draudus blakusesošajām būvēm;
d) ēkās esošie cilvēki varētu pamest ēku vai tikt izglābti citādi;
e) ņemtu vērā glābšanas komandu drošību.
3. Higiēna, veselība un vide
Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai visā ekspluatācijas ciklā tās neapdraudētu strādājošo, iedzīvotāju vai kaimiņu higiēnu vai veselību un drošību un to ekspluatācijas ciklā, to celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā tām nebūtu pārmērīga ietekme uz vides kvalitāti vai klimatu šādu faktoru iedarbības dēļ:
a) toksisku gāzu izplūde;
b) bīstamu vielu, gaistošu organisko savienojumu, siltumnīcefekta gāzu vai bīstamu daļiņu emisija gaisā telpās vai ārpus tām;
c) bīstama radiācija;
d) gruntsūdens, jūras ūdens, virszemes ūdeņu vai augsnes piesārņošana ar bīstamām vielām;
e) dzeramā ūdens piesārņošana ar bīstamām vielām vai vielām, kam ir cita veida nelabvēlīga ietekme uz dzeramo ūdeni;
f) notekūdeņu, dūmgāzes, cietu vai šķidru atkritumu neparedzēta noplūde;
g) pelējums ēkās daļās vai uz ēkas virsmām.
4. Lietošanas drošība un pieejamība
Ēkas jāprojektē un jābūvē tā, lai ēkas ekspluatācijas un remontu laikā tās lietotājiem neizraisītu nepieņemamus nelaimes gadījumu vai zaudējumu riskus, piemēram, slīdēšanu, krišanu, sadursmes, apdegumus, nāvējošu elektrošoku, eksplozijas radītus ievainojumus un zādzības ielaužoties. Jo īpaši būves jāprojektē un jābūvē, ņemot vērā pieejamību un izmantošanas iespējas personām ar invaliditāti.
5. Aizsardzība pret trokšņiem
Būves jāprojektē un jābūvē tā, lai trokšņi tajās vai to apkārtnē ir tādā līmenī, ka tie neapdraud būvēs vai to apkārtnē esošo cilvēku veselību, netraucē piemērotos apstākļos gulēt, atpūsties vai strādāt.
6. Enerģijas ekonomija un siltuma izolācija
Būve, kā arī to apsildīšanas, dzesēšanas, apgaismošanas un ventilācijas iekārtas jāprojektē un jābūvē tā, lai to ekspluatācijai nepieciešamais enerģijas patēriņš būtu iespējami mazs, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un būves atrašanās vietas klimatiskos apstākļus. Būvēm jābūt arī energoefektīvām, to būvniecības un nojaukšanas laikā izmantojot pēc iespējas mazāk enerģijas.
7. Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana
Būves jāprojektē, jābūvē un jānojauc tā, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspējīgi un jo īpaši nodrošinātu:
a) būves, tās materiālu un tās daļu atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi pēc nojaukšanas;
b) būves izturīgumu;
c) videi nekaitīgu izejvielu un otreizējo izejvielu izmantošanu būvē.
Kādā veidā publiskas ēkas īpašniekam noteikt, vai ēka atbilst Būvniecības likuma 9.panta otrajā daļā noteiktajām būtiskajām prasībām?
Noslēdzot līgumu ar attiecīgās jomas būvspeciālistu, kurš atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” normām veiks ēkas tehnisko apsekošanu.
Atgādinām, ka BVKB atzinums neaizstāj obligāto kārtējo tehnisko apsekošanu, ko pasūta ēkas īpašnieks un veic kompetents būvspeciālists atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu “Ēku būvnoteikumi” 191. un 226.punktiem.