Prasības būvspeciālistiem un būvkomersantiem

Kādas ir būvkomersantam izvirzāmās prasības saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 122.punktu?

Būvuzraudzības veicējam ir jābūt būvkomersantu reģistrā reģistrētam būvkomersantam.

Pamatojums:

Saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu, lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai elektroenerģētikas jomā, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem būvspeciālistiem. Komersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi būvspeciālisti. Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumu Nr.116 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” 5.1.apakšpunktā noteikts, ka komersants var pretendēt uz reģistrāciju reģistrā, ja tas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu personu, kas ieguvusi patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, elektroenerģētikas vai būvniecības jomā (turpmāk – būvspeciālists), vai komersanta valdes loceklis ir būvspeciālists.  Šajā gadījumā ar nodarbināšanu tiek saprasta darba tiesisko attiecību nodibināšana, noslēdzot darba līgumu.

Atbilstoši Civillikumā noteiktajam būvkomersants var piesaistīt attiecīgos būvspeciālistus, noslēdzot, piemēram, uzņēmuma līgumu. Proti, ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu (Civillikuma 2212.pants). Attiecīgi uzņēmuma līguma slēgšanas mērķis ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam (Autoru kolektīvs. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.)). Noslēdzot uzņēmuma līgumu, būvkomersants vienojas ar citu būvkomersantu vai būvspeciālistu par gala produkta saņemšanu un līdz ar to nevar pretendēt uz attiecīgā būvniecības pakalpojuma piedāvāšanu kā būvkomersants, bet šādā veidā ir tiesīgs nodrošināt sniedzamā būvniecības pakalpojuma daļu izpildi, kuru veikšanai ir nepieciešami citi atbilstošajos darbu veidos sertificēti būvspeciālisti.

 

Vai būvkomersants ir tiesīgs izstrādāt būvprojektu, ja tas nenodarbina atbilstošu būvspeciālistu nepieciešamajā būvniecības jomā?

Nē, jo būvkomersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi speciālisti.

Pamatojums:

Saskaņā ar Būvniecības likuma 22.panta otro daļu būvkomersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi speciālisti. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumu Nr.116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” 5.punktam komersants var pretendēt uz reģistrāciju reģistrā, ja tas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu personu, kas ieguvusi patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, elektroenerģētikas vai būvniecības jomā, vai komersanta valdes loceklis ir būvspeciālists, un tā nodarbinātais būvspeciālists vienlaikus kā būvspeciālists nav darba tiesiskajās attiecībās ar vairāk nekā diviem citiem komersantiem, kas reģistrēti reģistrā. No minētā izriet, ka būvkomersants ir tiesīgs darboties tikai un vienīgi tādās būvniecības jomās, kurās tam ir uz darba līguma pamata nodarbināts vismaz viens būvspeciālists. Tādēļ būvkomersantu reģistrā tiek norādīta informācija par darbības jomu, kurā būvkomersants drīkst veikt komercdarbību. Un gadījumos, ja būvkomersanta darbības sfēra ir, piemēram, ēku būvdarbu vadīšana un ēku būvdarbu būvuzraudzība, tas nav tiesīgs darboties projektēšanas sfērā, jo konkrētais būvkomersants nenodarbina attiecīgu speciālistu. Līdz ar to, lai būvkomersants būtu tiesīgs darboties projektēšanas jomā, tam ir jānodarbina persona, kurai ir sertifikāts projektēšanā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 1.pielikumu.

Vai būvkomersants kā būvprojekta izstrādātājs drīkst veikt arī būvdarbus?

Būvniecības normatīvais regulējums neaizliedz būvkomersantam veikt gan projektēšanas, gan pēc tā paša projekta arī būvniecības darbus.

Pamatojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 2.11.apakšpunktu būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists vai būvkomersants, kas uz rakstveida vienošanās pamata izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā vai turpina būvprojekta izstrādi atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem. Savukārt būvdarbu veicējs atbilstoši minēto noteikumu 2.4.apakšpunktam ir būvkomersants, kurš veic būvdarbus, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar pasūtītāju, vai būvētājs.

Būvprojekta izstrādātājs atbilstoši Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai.

Vienlaikus norādām, ka, lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai elektroenerģētikas jomā, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem būvspeciālistiem. Komersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi būvspeciālisti. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumu Nr.116 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” 5.1.apakšpunktam komersants var pretendēt uz reģistrāciju reģistrā, ja tas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu personu, kas ieguvusi patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, elektroenerģētikas vai būvniecības jomā (turpmāk – būvspeciālists), vai komersanta valdes loceklis ir būvspeciālists. Informāciju par sertificētiem būvspeciālistiem var atrast Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Būvspeciālistu reģistrā. Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, secināms, ka Būvniecības normatīvais regulējums neaizliedz būvkomersantam, kas nodarbina attiecīgus būvspeciālistus, veikt gan visus projektēšanas, gan būvniecības darbus.

Kur var redzēt Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēto būvspeciālistu sarakstu?

Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēto būvspeciālistu sarakstu var redzēt Būvniecības informācijas sistēmā https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates.

Meklēšanas izvēlnē kreisajā pusē ir jāizvēlas “Izvērstā meklēšana”. Izvērstajā meklēšanā pie “Sertificēšanas institūcija” jāizvēlas Būvniecības valsts kontroles birojs un jāspiež “Meklēt”.

Rezultātā tiks uzrādīti visi Būvniecības valsts kontroles birojā sertificētie būvspeciālisti.

Vai būvvaldē strādājošam arhitektam ir nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts?

Nē, nav nepieciešams.

Pamatojums:

Būvniecības likuma 12.panta otrā daļa, kurā noteikts, ka  būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts, neparedz būvvaldes arhitektam obligātu prasību – iegūtu arhitekta prakses sertifikātu, bet paredz to, ka personai jābūt iegūtai arhitekta profesijai. Līdz ar to, pašvaldība var nodibināt darba tiesiskās attiecības būvvaldes arhitekta pienākumu veikšanai gan ar personu, kura ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras jomā arhitekta studiju programmā, gan arī ar personu, kura papildus minētajai izglītībai ir ieguvusi patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā. 

Kādas ir prasības būvspeciālistiem, lai pieteiktos uz patstāvīgās prakses sertifikātu būvekspertīzes specialitātē?

Prasības, lai pieteiktos uz sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē būvprojektu ekspertīzes darbības sfērās:

  • Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera vai arhitektūras (tikai BPE-1) studiju programmā;
  • Patstāvīgās prakses ilgums projektēšanas jomā konkrētā darbības sfērā vai arhitektūras jomā ir vismaz 5 gadi;
  • Būvspeciālista sertifikāts projektēšanas jomā konkrētā darbības sfērā vai arhitekta prakses sertifikāts (tikai būvprojekta vispārīgās un arhitektūras daļas ekspertīzei);
  • Būvspeciālista vai arhitekta prakses sertifikāts pēdējo piecu gadu laikā nav bijis anulēts.

Prasības, lai pieteiktos uz sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē būvju ekspertīzes darbības sfērās:

  • Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā;
  • Patstāvīgās prakses ilgums būvuzraudzības vai būvdarbu vadīšanas jomā konkrētā darbības sfērā ir vismaz 5 gadi;
  • Būvspeciālista sertifikāts būvuzraudzības vai būvdarbu vadīšanas jomā konkrētā darbības sfērā;
  • Būvspeciālista sertifikāts pēdējo piecu gadu laikā nav bijis anulēts.
Kam var ziņot par būvspeciālistu pieļautajiem pārkāpumiem būvniecības procesā?

Ekonomikas ministrijai, Būvniecības valsts kontroles birojam un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai.

Pamatojums:

Par būvspeciālistu, kas sertificēti būvekspertīzes specialitātē, profesionālās darbības vai ētikas pārkāpumiem jāziņo Būvniecības valsts kontroles birojam, jo saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta septīto daļu, Būvniecības valsts kontroles birojs veic šo būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību. Par citu būvspeciālistu profesionālās darbības vai ētikas pārkāpumiem jāziņo tai sertifikācijas institūcijai, kas sertificējusi attiecīgo būvspeciālistu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 40.punktu, ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko un īpašo noteikumu prasībām, tiem ir pienākums ziņot Ekonomikas ministrijai un attiecīgajai sertificēšanas institūcijai par būvspeciālista pārkāpumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 146.punktu kriminālprocesa virzītājam, būvniecības dalībniekiem un būvniecību kontrolējošām iestādēm ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un sertificēšanas institūciju, kura speciālistu sertificējusi, par iespējamiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, kas radījis vai var radīti apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un videi.

 

Kur var iepazīties ar būvekspertīzes testa jautājumiem?

Testa jautājumus var redzēt Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā http://bvkb.gov.lv/lv/content/buvekspertizes-testa-jautajumi

Kādi dokumenti jāiesniedz, lai pieteiktos uz sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē?
  1. Iesniegums;
  2. Vienu  būvprojekta ekspertīzi (būvprojekta daļas ekspertīzes atzinums*) konkrētā būvprojektu ekspertīzes darbības sfērā, ja pretendents piesakās uz būvprojektu ekspertīzes sertifikātu vai vienu būves ekspertīzi (būves ekspertīzes atzinums**) konkrētā būvju ekspertīzes darbības sfērā, ja pretendents piesakās uz būvju ekspertīzes sertifikātu.

Pretendents BVKB var iesniegt ekspertīzi, kas izstrādāta tikai sertifikācijas vajadzībām un nav paredzēta iesniegšanai citās institūcijās. Iesniedzamā ekspertīze nedrīkst būt veikta iesniedzēja izstrādātam projektam , kā arī būvdarbiem, kurus iesniedzējs ir vadījis vai uzraudzījis;

* Būvprojekta daļas ekspertīzes atzinumam jāpievieno visa dokumentācija, pamatojoties uz kuru tika sniegts atzinums.

** Būves ekspertīzes atzinumam jāpievieno visa dokumentācija, pamatojoties uz kuru tika sniegts atzinums.

 

Sīkākā informācija - http://bvkb.gov.lv/lv/content/pieteikties-sertifikacijai