Personas datu apstrāde

Fiziskas personas datu apstrāde

Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) apstrādā personas datus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības, kā arī nodrošina Biroja rīcībā esošo personas datu drošību. Birojs īsteno dažādus drošības pasākumus, lai nepieļautu nesankcionētu piekļuvi personas datiem, to izpaušanu vai cita veida prettiesisku personu datu izmantošanu. Birojā tiek nodrošināta pienācīga iepriekšminētās informācijas apstrāde, uzglabāšana un integritāte ar atbilstošu drošības līmeni. Šim nolūkam Birojs izmanto samērīgas un piemērotas organizatoriskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļus, lai aizsargātu Birojā apstrādājamos personu datus.

Pārzinis

Birojs, adrese: K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013, tālrunis (+371) 67013302, elektroniskā pasta adrese: pasts@bvkb.gov.lv.

Personas datu aizsardzības speciālists

Ar Biroja Datu aizsardzības speciālistu var sazināties:

  1. rakstot uz e-pasta adresi: das@bvkb.gov.lv ;
  2. zvanot pa tālruņa numuru (+371) 67013365;
  3. iesniedzot iesniegumu klātienē vai nosūtot to pa pastu: K.Valdemāra iela 157, Rīga, LV-1013, ar norādi Datu aizsardzības speciālistam.

Apstrādājamie personas dati

Birojs, ņemot vērā veicamo uzdevumu un mērķi, apstrādā dažāda veida personu datus – vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija (tālruņa numurs, faktiskā vai deklarētā dzīvesvietas adrese, īpašuma adrese, e-pasta adrese), pārstāvētās iestādes vai uzņēmuma nosaukums, ieņemamais amats, informācija par izglītību, darba pieredze, darba vieta, sertifikāta numurs, bankas konta numurs.

Personas datu apstrādes mērķis

Birojs apstrādā personu datus normatīvajos aktos noteikto pienākumu, funkciju un uzdevumu izpildei, lai:

  • nodrošinātu būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā Būvniecības likuma 6.1pantā pirmās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos;
  • nodrošinātu publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību publiskām ēkām;
  • pildītu Būvniecības likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā;
  • informētu kompetences pārbaudes iestādes par būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem;
  • nodrošinātu metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos;
  • nodrošinātu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un pastāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē;
  • pildītu kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22.decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” prasībām;
  • veiktu būvkomersantu reģistrā komersantu reģistrāciju unatkārtotu reģistrāciju, klasifikāciju un izslēgšanu no reģistra un aktualizētu reģistrā iekļauto informāciju;
  • veiktu būvinspektoru reģistrā personu reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra;
  • vestu un aktualizētu dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru;
  • uzturētu ēku energosertifikātu reģistru;
  • iekļautu un aktualizētu informāciju neatkarīgo ekspertu reģistrā;
  • nodrošinātu būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību;
  • savas kompetences ietvaros, izskatītu iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai gadījumā, ja būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;
  • veiktu privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību;
  • noslēgtu darba līgumu;
  • koordinētu sabiedrības informēšanu un izglītošanu par būvniecības jautājumiem (piemēram, veicinot pasākuma publicitāti un sabiedrības informētību par tā norisi, pasākuma laikā veicot fotografēšanu vai filmēšanu un uzņemtos materiālus publicējot Biroja mājaslapā un sociālajos tīklos).

Pamatojoties uz personas datu subjekta piekrišanu, Birojs apstrādā datu subjekta datus, lai:

  • nodrošinātu dalību Biroja rīkotajos informatīvajos pasākumos (semināri, ikgadējie pasākumi, konferences, u.c.), reģistrējot un identificējot dalībniekus;
  • analizētu pasākuma apmeklētību, nosūtītu informatīvos materiālus un nodrošinātu turpmāko saziņu informācijas nosūtīšanai par turpmākajiem pasākumiem.

Tiesiskais pamats personas datu apstrādei

Birojs apstrādā personas datus saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, tajos noteikto juridisko pienākumu izpildei (piemēram, Administratīvā procesa likums, Civillikums, Dzīvokļa īpašuma likums, Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums, Paziņošanas likums, Valsts valodas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi - 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, 2014. gada 30. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.576 “Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums”).

Personas datu saņēmēji

Valsts, pašvaldību un tiesībsargājošās iestādes tiesību aktos noteiktajos gadījumos funkciju un uzdevumu izpildei, inženierkomunikāciju turētāji, sertificēšanas institūcijas, iestādes, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, pilnvarotās personas, datu apstrādātāji, ar kuriem Birojam noslēgti līgumi par tehniskā atbalsta nodrošināšanu.

Personas datu glabāšanas ilgums

Personas dati tiek glabāti saskaņā ar Biroja Lietu nomenklatūru tik ilgi, cik tas ir nepieciešams attiecīgo datu apstrādes nolūka vai mērķa sasniegšanai, kam personas dati tika iegūti vai tik ilgi, cik tas ir noteikts normatīvajos aktos.

Datu subjekta tiesības datu apstrādes procesā

  • pieprasīt Birojam piekļūt datu subjekta (personas) apstrādātajiem personas datiem;
  • lūgt neprecīzo personas datu labošanu vai dzēšanu;
  • likumā noteiktajos gadījumos lūgt personas datu apstrādes ierobežošanu, kā arī iebilst pret datu apstrādi;
  • atsaukt piekrišanu personas datu apstrādei, ja tā tiek veikta pamatojoties uz datu subjekta piekrišanu;
  • iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē (Datu valsts inspekcijā) par nelikumīgu personas datu apstrādi.

Ja personai ir iebildumi, pretenzijas vai sūdzības saistībā ar personas datu apstrādi, aicinām vispirms vērsties Birojā. Gadījumā, ja jautājumu nav iespējams atrisināt Biroja ietvaros, tad vērsties Datu valsts inspekcijā.