Citi jautājumi

Cik tālu no kaimiņa zemes robežas drīkst būvēt ēku?

Jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves–tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. 

Pamatojums

Civillikums 1091.pants noteic, ka ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132.punktam jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves–tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums. 

Kā pierādīt īpašumtiesības uz būvi, kas nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā?

Būve, kas nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) un zemes īpašnieka rīcībā nav dokumenti par būves tiesisku iegūšanu, ir būve ar nenoskaidrotu piederību: http://www.vzd.gov.lv/lv/e-konsultants/skaidrojumi/buvju-ar-nenoskaidrotu-piederibu-noteiksana/.

Pamatojums:

Zemes īpašnieks saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 24.panta pirmās daļas 8.punktu attiecībā uz būvi ar nenoskaidrotu piederību var pasūtīt būves kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā. Zemes īpašnieku Kadastra informācijas sistēmā reģistrē kā būves tiesisko valdītāju, ja viņš var iesniegt dokumentu par būvniecības likumību un arī pašvaldības izziņu, ka būve līdz 1993.gada 5.aprīlim nav reģistrēta pašvaldībā uz citas personas vārda (Kadastra likuma 44.pants 41.punkts). Zemes īpašnieks var lūgt pašvaldībai izsniegt šādu izziņu par līdz 1993.gada 5.aprīlim uzbūvētām būvēm. Savukārt zemes īpašnieku reģistrē kā būves lietotāju, ja viņš nevar iesniegt dokumentus par būvniecības likumību un iepriekš minēto pašvaldības izziņu, kā arī, ja nevar iesniegt dokumentus par būves iegūšanu (Kadastra likuma 7.panta trešās daļas 2.punkts). Lai zemes īpašnieks kā būves lietotājs varētu pieprasīt būves kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašniekam jālūdz pašvaldībai izsniegt dokumentu, kas satur informāciju par būves galveno lietošanas veidu.

Likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.pants noteic, kādi dokumenti nepieciešami, lai būvi ierakstītu zemesgrāmatā un 25.pantā noteikts, ka jaunbūves (iesākta būvniecība līdz nodošanai ekspluatācijā) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz būvinspekcijas (būvvaldes) izdotu izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojums. Informējam, ka arī Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas mājaslapā: https://www.zemesgramata.lv/default.asp?cid=118 var iepazīties ar informāciju, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai būvi ierakstītu zemesgrāmatā. Pretējā gadījumā, ja personas rīcībā nav nekādu īpašumtiesību apliecinošu dokumentu uz ēku, tai saskaņā ar Civilprocesa likumu jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā par īpašumtiesību atzīšanu, un tiesas ceļā jāmēģina pierādīt īpašuma tiesības uz tā nekustamajā īpašumā esošo būvi.

Vai Birojs sniedz tiesību normu skaidrojumu?

Birojs nav tiesīgs sniegt oficiālu tiesību normu skaidrojumu.

Pamatojums:

Biroja kompetence ir noteikta Būvniecības likuma 6.1 pantā un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei Birojs nav tiesīgs sniegt oficiālu tiesību normu skaidrojumu, līdz ar to Biroja skaidrojums par kādu tiesību normu ir vērtējams vienīgi kā Biroja viedoklis un nav saistošs citām personām vai iestādēm.

 

Vai Būvniecības valsts kontroles birojs izskata sūdzības par pašvaldības rīcību būvniecības procesā?

Būvniecības valsts kontroles birojs atbilstoši savai kompetencei nevērtē ne valsts, ne pašvaldību vai to institūciju pieņemtos lēmumus vai faktisko rīcību būvniecības procesā.

Pamatojums:

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 7.pantam iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām, turklāt iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Attiecīgi Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) darbojas tikai to pilnvaru ietvaros, kas tam piešķirtas ar normatīvajiem aktiem.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 7.panta otrajai daļai un 15.panta pirmās daļas 14.punktam būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības (atvasinātas publiskās personas) autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas patstāvīgi, un pati par to ir atbildīga. Pašvaldība realizē tās autonomu funkciju caur tās būvvaldi (Būvniecības likuma 12.pants), kuras kompetencē ir lemšana par jautājumiem saistībā ar būvniecības procesu. Savukārt Būvniecības likuma 6.1 pantā noteiktais ir izņēmums no vispārīgā gadījuma, t.i., Birojs pilda atsevišķas no būvniecības regulējuma izrietošās tiesības un pienākumus. Un šī iemesla dēļ, nosakot Biroja kompetenci, speciālais gadījums ir iztulkojams tā šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka jautājums nav Biroja kompetencē.

Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 8.punkts noteic, ka Birojs izskata iesniegumus un sūdzības par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, kad būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, taču Birojā nevar apstrīdēt valsts un pašvaldību institūciju administratīvos aktus, kuri izdoti saskaņā ar Būvniecības likumu.

Ņemot vērā attiecīgās normas mērķi, Birojs ir tiesīgs sniegt iesaistītajām pusēm (t.sk. valsts un pašvaldību institūcijām) neatkarīgu viedokli par kādu būvniecības procesu, taču šis viedoklis nav saistošs attiecīgajām institūcijām vai viedokļa adresātam, jo izsakot viedokli, Birojs neizdod administratīvo aktu, proti, neizlemj lietu pēc būtības. Līdz ar to Birojam nav tiesību izvērtēt ne valsts, ne pašvaldību vai to institūciju pieņemtos lēmumus, ne arī to faktisko rīcību.

Vienlaicīgi Birojs informē, ja persona pamatoti uzskata, ka pašvaldības vai tās iestādes rīcība konkrētā būvniecības procesā ir bijusi prettiesiska, tai ir tiesības vērsties tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, lai aizsargātu savas tiesības un tiesiskās intereses. Tiesa ir tā institūcija, kas ir tiesīga konstatēt, vai un kādā mērā konkrētajā administratīvajā procesā pašvaldība ar savu darbību (bezdarbību) ir aizskārusi personas tiesības un tiesiskās intereses, atcelt pašvaldības prettiesiskus lēmumus un uzlikt par pienākumu veikt konkrētas darbības (piemēram, pieņemt konkrētu lēmumu).

Vai ārdurvju nomaiņai ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija?

Veicot ārdurvju nomaiņu, piemēram, dzīvojamā mājā, kura nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, ir plānota tikai ārdurvju nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam un tā neietekmē ēkas drošu ekspluatāciju, būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami, proti, šādi darbi nav saskaņojami būvvaldē.

Pamatojums:

Birojs norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.529) 7.4.apakšpunktam būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas logu nomaiņai, ja tiek ievēroti šo noteikumu 39., 40. vai 41. punktā minētie nosacījumi. Savukārt Noteikumu Nr. 529 39. punkts noteic, ka ēkas fasādes apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkai, tai skaitā ēkai, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus), plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs). Ņemot vērā iepriekš minēto Birojs secina, ka veicot logu nomaiņu, piemēram, dzīvojamā mājā, kura nav piemineklis un plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam, būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami, proti, šādi darbi nav saskaņojami būvvaldē. Savukārt tiesu prakse norāda, ka logu nomaiņa vispārīgi ir būvdarbi, bet šobrīd tiesiskais regulējums skaidri noteic, ka, izņemot noteiktus gadījumus, logu nomaiņai vien nav nepieciešama pat vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte. Senāta ieskatā, varētu būt mērķtiecīgi būvniecības regulējumam, respektīvi, būvvaldes kontrolei, vispārīgi pakļaut arī ārdurvju kā vizuālu mājas ārējā veidola elementu pārveidi. Un, gan attiecībā uz dzīvokļu ārdurvīm, gan attiecībā uz mājas ārdurvīm būtu mērķtiecīgi durvju pārveidi pakļaut kontrolei tā iemesla dēļ, ka durvju novietojuma un vēršanās izmaiņas, kā redzams no apgabaltiesas piemērotā Būvju ugunsdrošības normatīva, var ietekmēt būves ugunsdrošību. Taču attiecināt būvniecības regulējumu uz jebkuru durvju nomaiņu, ja durvis un durvju aile principā netiek pārveidota un neietekmē mājas drošu ekspluatāciju, Senāta ieskatā, būtu pārmērīga kontrole. (Senāta 2012. gada 26. marta spriedums lietā SKA-155/2012 9. punkts). Ņemot vērā iepriekš minēto, Biroja ieskatā arī uz ārdurvju nomaiņu ir piemērojams iepriekš minētais būvniecības normatīvais regulējums. Turklāt iepriekš minēto apliecina arī Ekonomikas ministrijas mājas lapā pieejamais un 2015. gada 22. oktobrī valsts sanāksmē izsludinātais Noteikumu Nr. 529 projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”” (VSS-1073), kas paredz izteikt Noteikumu Nr.529 7.punktu jaunajā redakcijā nosakot, ka pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas ārdurvju atjaunošanai un nomaiņai, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, ja tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (ievērots apjoms, durvju proporcijas un dalījums, tā krāsojums) un izvēlētie būvizstrādājumi nodrošina vismaz līdzvērtīgas iepriekšējā būvizstrādājuma tehniskās ekspluatācijas īpašības, izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus (7.11. apakšpunkts).

Kādi normatīvie akti reglamentē būves pamatu nojaukšanu?

Atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta pirmajai daļai persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu, kā arī vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

Pamatojums:

Atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta pirmajai daļai persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu, kā arī vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus. Proti, atkarībā no Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā noteiktās ēkas grupas būvvaldē jāiesniedz Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 ,,Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēkas būvnoteikumi) 27., 32. un 33.punktā noteiktie būvniecības dokumenti.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.panta trešo daļu un tās apakšpunktiem būvvalde kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un citu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būvniecības ieceri, kā arī pārbauda lēmumos ietverto nosacījumu izpildi un iesniegto dokumentu saturu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Ēku būvnoteikumu 8.5. un 8.6.apakšondoļā noteikto, pēc ēkas nojaukšanas būvvaldes būvinspektors veic objekta apsekošanu un pārliecinās, vai nojaukšanas darbi veikti un teritorija ir sakārtota atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un būvvalde izdod izziņu par ēkas neesību.

Attiecīgi, ja plānots nojaukt visu ēku (piemēram, ēka atzīta par vidi degradējošu būvi (graustu)), nevis tikai atsevišķas ēkas daļas, ēka jānojauc pilnībā, tai skaitā pamati, jo būvvalde, izdodot izziņu par ēkas neesību dabā, apliecina, ka ir nojauktas arī ēkas pazemes konstrukcijas, ne tikai tās virszemes konstrukcija.

 

Vai būvvaldei, kas izdevusi būvatļauju ēkas atjaunošanai pēc 01.10.2014., jāinformē arī Birojs?

Nē, Birojs neveic būvdarbu kontroli publiskas ēkas atjaunošanas gadījumā.

Pamatojums:

Nē, ja paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi piemērošanu” 4.panta pirmās daļas 1.punktam nav piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Būvdarbu kontroles jomā Biroja kompetence ir noteikta BL 6.¹ panta (1) : 1) nodrošina būvdarbu valsts kontroli, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā: a) tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem (turpmāk — publiska ēka), b) būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtēšanu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, c) jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka;

Vai būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti ir vienādi visā Latvijas teritorijā?

Jā, būvniecības normatīvais regulējums ir vienāds un vienādi piemērojams visā Latvijas teritorijā. Atšķirties var katras pašvaldības saistošie noteikumi, bet tie nevar būt pretrunā ar augstākstāvošam tiesību normām, proti, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.