Būvekspertīzes

Kas ir tiesīgs veikt būvekspertīzi?

Būvekspertīzi ir tiesīgi veikt būvspeciālisti, kas saņēmuši sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem, kā arī būvkomersanti, kurš nodarbina sertificētu būvspeciālistu attiecīgajā jomā.

Pamatojums:

Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 11.punkts nosaka, ka līdz 2016.gada 30.jūnijam ekspertīzes veikšanas tiesības ir fiziskajām personām, ja tās saņēmušas sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu attiecīgajā jomā. Neskatoties uz pārejas perioda pagarināšanu, Birojs 2016.gada janvārī uzsāka būvspeciālistu sertifikāciju būvekspertīzes specialitātē. Ar 2016.gada 1.jūliju būvekspertīzes būs tiesīgi veikt tikai Birojā sertificēti būvspeciālisti. Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ”Vispārīgie būvnoteikumi” 173.punkts noteic, ja būvekspertīzes līgums noslēgts līdz 2016.gada 30.jūnijam un atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktam piesaistītajiem būvspeciālistiem bija tiesības veikt būvprojekta ekspertīzi vai būves ekspertīzi, tie ir tiesīgi to pabeigt. Minētais attiecas uz noslēgtajiem būvekspertīzes līgumiem par pilna būvprojekta ekspertīzi būvniecības procesā, kura ietvaros līdz 2016.gada 30.jūnijam ir izdota būvatļauja.

Kuras grupas būves būvprojektiem ekspertīze ir obligāta?

Trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektiem, ekspertīzes veikšana ir obligāta.  Pārējiem būvprojektiem to var veikt pēc pasūtītāja pieprasījuma.

Pamatojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 43.punktu būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam. Trešās grupas būvēm speciālos būvnoteikumos nosaka būvprojekta daļas un sadaļas, kurām nepieciešama būvprojekta ekspertīze (Vispārīgo būvnoteikumu 46.punkts). Trešās grupas būves norādītas Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā.
Pēc pasūtītāja pieprasījuma būvprojekta ekspertīzi var veikt arī jebkuram citas grupas būves būvprojektam, kā arī 3.grupas būvprojektam pilnā apjomā (iekļaujot visas daļas un sadaļas).

 

 

Vai Birojs veic būvprojekta un būves ekspertīzi?

Nē, Birojs būvprojekta un būves ekspertīzi neveic.

Pamatojums:

Biroja kompetenci būvekspertīžu jomā nosaka Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 4.punkts, kurā noteikts, ka Birojs organizē būvprojektu un būvju ekspertīzi gadījumos, kad būvniecības pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, kā arī gadījumos, kad starp būvniecības procesa dalībniekiem ir strīds un nepieciešams neatkarīgs būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinums.

Tādejādi, Birojs, organizējot būvprojektu un būvju ekspertīzi, savas kompetences ietvaros sniedz vērtējumu gadījumos, kad risināms strīds starp būvniecības procesa dalībniekiem un būvniecībai tiek piesaistīts valsts vai pašvaldību finansējums, kā arī gadījumos, kad ir saņemti atšķirīgi būvekspertu atzinumi. Birojs vērtējuma sniegšanai piesaista atzītus būvniecības nozares ekspertus, kuri sastāda atzinumu par konkrēto situāciju. Biroja atzinumi nav uzskatāmi par ekspertīzi Būvniecības likuma un Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” izpratnē (skat. Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.804 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācija)).

Biroja atzinums ir vērtējams kā kompetentās valsts institūcijas viedoklis par konkrēto situāciju un tas nav tieši saistošs būvniecības dalībniekiem. To var izmantot kā pierādījumu civiltiesisko, krimināltiesisko vai administratīvo lietu izskatīšanā tiesā. 

Kāds ir būvekspertīzes galvenais uzdevums?

Būvekspertīzes pamatuzdevums ir veikt profesionālu pārbaudi un sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma vai būves un veikto būvdarbu atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.

Pamatojums:

Būvekspertīzes nepieciešamība un veicamo uzdevumu apjoms izriet no Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ”Vispārīgie būvnoteikumi” V nodaļas “Ekspertīze”. Proti, būvprojekta ekspertīzes eksperta uzdevums ir izvērtēt būvprojekta risinājumu atbilstību būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Savukārt būves ekspertīzes gadījumā – novērtēt tās atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī novērtēt veikto būvdarbu kvalitāti. Ekspertīzes pasūtītājs (t.sk. būvvalde vai Būvniecības valsts kontroles birojs likumā noteiktajos gadījumos) var noteikt arī papildu uzdevumus ekspertīzes veicējam.

Būveksperts attiecīgi veic pasākumus, lai nodrošinātu ekspertīzes pamatuzdevuma un papildu uzdevumu izpildi. Šādos pasākumos ietilpst būvprojekta risinājumu izvērtēšana, aprēķinu pārbaude, būvniecības dokumentācijas izvērtēšana, kā arī citi pasākumi, kas nepieciešami pamatota ekspertīzes atzinuma sniegšanai. Veiktās būvekspertīzes rezultātus eksperts apkopo ekspertīzes atzinumā atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 3. un 4.pielikumā pievienotajai veidlapai.

 

Vai būvspeciālistam nepieciešams sertifikāts tikai vienā darbības sfērā, lai veiktu būves tehnisko apsekošanu un būvprojekta vai būves ekspertīzi?

Nē, lai būvspeciālists varētu veikt gan būvju tehnisko apsekošanu, gan būvprojektu un būvju ekspertīzi tam nepieciešami sertifikāti dažādās darbības sfērās.

Pamatojums:

I Būvju tehniskā apsekošana

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 2.7.apakšpunktu būves tehniskā apsekošana ir būvju, to daļu, kā arī iebūvēto būvizstrādājumu tehniskā stāvokļa apzināšanas un izvērtēšanas darbu komplekss.

Kārtību, kādā veicama būvju tehniskā apsekošana un personas, kas ir tiesīgas veikt tehnisko apsekošanu ir noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.337; turpmāk - LBN).

Tehniskās apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību Būvniecības likuma 9.panta otrajā daļā minētajām būves būtiskajām prasībām (LBN 2.punkts).

Būvju tehnisko apsekošanu veido divas komponentes – vizuālā apskate un tehniskā izpēte. Vizuālās apskates laikā būvspeciālists fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Vizuālās apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei (LBN 7. un 8.punkts). Tehniskajai izpētei būvspeciālists lieto atbilstošas izpētes metodes, kas noteiktas LBN 13.punktā.

Būves tehnisko apsekošanu veic būvspeciālists atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu (LBN 6.punkts).

Tātad būvspeciālisti, kas ir tiesīgi veikt būvju tehnisko apsekošanu, ir nosakāmi, ņemot vērā būves veidu un to darbība sfēru.

Ēku apsekošana

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Būvspeciālistu noteikumi) 1.pielikumu ēku tehnisko apsekošanu var veikt būvspeciālisti, kuri ir saņēmuši ēku būvspeciālista sertifikātu šādās darbības sfērās: ēku konstrukciju projektēšana; ēku būvdarbu vadīšana (restaurācijas būvdarbu vadīšana); ēku būvdarbu būvuzraudzība (restaurācijas būvdarbu vadīšana).

Inženierbūvju apsekošana

Savukārt inženierbūvju apsekošanu saskaņā ar Būvspeciālistu noteikumu 2.1 pielikumu var veikt būvspeciālisti, kuri saņēmuši sertifikātu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības jomā tādā darbības sfērā, kas attiecas uz konkrēto inženierbūves veidu.

Ņemot vērā minēto, būvju tehnisko apsekošanu nav tiesīga veikt persona, kura nav ieguvusi patstāvīgās prakses tiesības reglamentētajās sfērās saskaņā ar Būvspeciālistu noteikumiem. Personas, kurām kompetences pārbaudes iestādes piešķīrušas sertifikātu tikai nereglamentētajā sfērā, piemēram, būvju tehniskajā apsekošanā, nav tiesīgas veikt būvju tehnisko apsekošanu atbilstoši LBN prasībām (neattiecas uz būvinspektoriem un dzīvojamās mājas pārvaldītājiem).

II Būvprojektu un būvju ekspertīze

Būvprojekta ekspertīzes definīcija ir sniegta Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.apakšpunktā: būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.

Savukārt būves ekspertīzes definīcija normatīvajos aktos tieši nav sniegta. No Vispārīgo būvnoteikumu 61.punkta, kurā noteikti gadījumi, kad veic būves ekspertīzi izriet, ka būves ekspertīzes mērķis ir noteikt būves, tās elementu, konstrukciju vai iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību normatīvo aktu un būvprojekta prasībām.

Ekspertīzes veicējs

Saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta trešo daļu būvekspertīze ir reglamentētā darbības sfēra, līdz ar to būvprojekta un būves ekspertīzi var veikt tikai būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā vai būvkomersanti, kuri nodarbina  būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Saskaņā ar Būvspeciālistu noteikumu 9.punktu būvspeciālists var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu būvekspertīzes specialitātē tikai tajās darbības sfērās, kurās tam ir patstāvīgās prakses tiesības.

 

Apkopojot visu iepriekš minēto, Birojs norāda, ka:

1) Būves tehnisko apsekošanu var veikt būvspeciālists, kuram piešķirtas patstāvīgās prakses tiesības šādās darbības sfērās:

  • Ēku apsekošanai - ēku konstrukciju projektēšanā; ēku būvdarbu vadīšanā (restaurācijas būvdarbu vadīšanā); ēku būvdarbu būvuzraudzībā (restaurācijas būvdarbu būvuzraudzībā);
  • Inženierbūvju apsekošanai - tādās darbības sfērās, kas attiecas uz konkrēto inženierbūves veidu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības jomā.

2) Būvprojekta un būves ekspertīzi var veikt tikai būvspeciālisti, kuriem piešķirtas patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes veikšanai.

Vai būvkomersantam, lai veiktu pilnu trešās grupas būves būvprojekta ekspertīzi, pastāvīgi jānodarbina visi būvspeciālisti, kuri ir tiesīgi veikt katras atsevišķās būvprojekta daļas un sadaļas ekspertīzi?

Būvkomersantam patstāvīgi jānodarbina tikai būvprojekta ekspertīzes vadītājs.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 44.punktā noteiktā prasība, ka ekspertīzi III grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā, nozīmē, ka šim būvkomersantam pastāvīgi jānodarbina vismaz viens šāds būvspeciālists, kas atbilstoši Biroja vadlīnijām par ekspertīzes komandas izveidi ir ekspertīzes vadītājs. Pārējos sertificētos būvspeciālistus būvkomersants ir tiesīgs pieaicināt uz apakšlīgumu vai cita veida juridisku vienošanos (kas atbilst nodarbināšanas definīcijai) pamata. Tas attiecināms arī uz citu būvkomersantu pieaicināšanu būvekspertīzes veikšanā.

Vai, veicot izmainīto būvprojekta daļu ekspertīzi, ekspertīzes vadītājam jāuzņemas atbildība par visu būvprojektu kopumā?

Būvekspertīzes vadītājam vienmēr ir jāuzņemas atbildība par visu būvprojektu kopumā.

Pamatojums:

Gadījumos, kad būvekspertīzes veikšanai tiek veidota ekspertu komanda atbilstoši Būvniecības valsts kontroles biroja vadlīnijām: http://bvkb.gov.lv/sites/default/files/bvkb_ekspertizu_komanda.pdf, ekspertīzes vadītājs (juridiska vai fiziska persona) ir ekspertīzes veicējs Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) V nodaļas “Ekspertīze” izpratnē. Ja būvprojektā ir veiktas izmaiņas, kurām nepieciešama ekspertīze, ekspertīzes vadītājs lemj par ekspertīzes apjomu  un ekspertīzes veikšanai piesaistīto speciālistu komandu, kā arī uzņemas pilnu atbildību par ekspertīzes saturu un atzinuma rezultātu. Ja izmainīto būvprojekta daļu ekspertīzei tiek piesaistīts ekspertīzes veicējs, kurš nav veicis būvprojekta sākotnējo ekspertīzi, ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 55.punkta nosacījumus, nepieciešams veikt visa būvprojekta ekspertīzi.

Kas var ekspertēt ugunsdrošības pasākumu pārskatu?

Ugunsdrošības pasākumu pārskata ekspertīzi ir tiesīgi veikt būvspeciālisti, kuri ieguvuši būvprojektu arhitektūras risinājumu un būvprojektu konstrukciju ekspertīzes sertifikātu.

Pamatojums:

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 1.pielikuma 8. un 9.skaidrojumam - būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē piešķirtais sertifikāts dod tiesības būvspeciālistam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos veikt arī inženierbūvju un inženiertīklu būvprojektos iekļauto arhitektūras risinājumu un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi, kā arī būvprojektu konstrukciju ekspertīzē piešķirtais sertifikāts dod tiesības būvspeciālistam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos veikt būvniecības tāmju un ugunsdrošības risinājumu ekspertīzi, kā arī ugunsdrošības pasākumu pārskata un darbu organizēšanas projekta ekspertīzi.

Vai būvekspertīzi būvniecības stadijā esošas būves būvprojekta izmaiņām (būvatļauja izdota pirms 2016.gada 1.jūlija) var veikt tie paši būveksperti, kuri veica sākotnējo būvprojekta ekspertīzi, ja tie nav ieguvuši Būvniecības valsts kontroles biroja serti

Jā, būvprojektu izmaiņu ekspertīzi var veikt tie paši eksperti, kuri veica sākotnējo būvprojekta ekspertīzi un kuri vēl nav ieguvuši Biroja sertifikātu attiecīgajā būvekspertīzes darbības sfērā, ja būvprojekta sākotnējā ekspertīze tika uzsākta līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 173.punkts dot tiesības pabeigt ekspertīzi tiem specialistiem, kuriem līdz 2016.gada 1.jūlijam nebija būvekspertīzes sertifikāta un kuri bija uzsākuši veikt būvprojekta ekspertīzi pēc iepriekš noslēgta līguma. "Tiesības pabeigt" sevī ietver ne tikai darbības, kas attiecas līgumiem, saskaņā ar kuriem tiek veikta ekspertīze būvprojektiem, kas vēl nav apstiprināti būvvaldē, bet arī būvprojektiem, kuriem to realizācijas laikā ir veiktas izmaiņas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, un kuras nepieciešams ekspertēt (pēc normatīvo aktu vai pasūtītāja ieskatiem).

Vienlaikus jāņem vērā Vispārīgo būvnoteikumu 55.punkta nosacījums par atkārtotām ekspertīzēm un ekspertu maiņu. Šis punkts attiecas ne tikai uz projektu izmaiņām un to atkārtotu ekspertīzi, kas tiek veiktas dēļ ekspertu negatīva atzinuma, bet arī uz atkārtotu ekspertīzi, kas nepieciešama dēļ izmaiņām projektā būvdarbu laikā. Tādējādi, ja būvprojektam nepieciešama atkārtota ekspertīze, tad to ieteicams veikt tam ekspertam, kurš sākotnēji pārbaudīja projekta atbilstību normatīvajiem aktiem. Ja tiek mainīts būveksperts, tad nepieciešama ne tikai pilna būvprojekta ekspertīze, bet jaunajam būvekspertam ir jābūt arī būveksperta sertifikātam attiecīgās būves būvprojekta ekspertīzē.

Kādas ir Biroja funkcijas attiecībā uz būvprojekta ekspertīzes organizēšanu, pasūtītajam veicot iepirkuma procedūru ekspertīzes līguma noslēgšanai?

Birojs piedāvā savu atbalstu kompetenta būvekspertīzes veicēja izvēlē pašvaldību vai to institūciju rīkoto iepirkumu procedūras ietvaros.

Pamatojums:

Birojs iepirkuma procedūras ietvaros, pamatojoties uz noslēgta sadarbības līguma pamata starp Biroju un ekspertīzes pasūtītāju, piedāvā:

  • noformulēt vai sniegt priekšlikumus būvekspertīzes uzdevumu formulēšanai ekspertīzes veicējam;
  • piedalīties kompetenta būvekspertīzes veicēja atlasē;
  • sniegt saņemtā būvekspertīzes pakalpojuma novērtējumu (atzinumu) par atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Vienlaikus Birojs savas kompetences ietvaros šobrīd var sniegt būvekspertīzes izpildījuma novērtējumu gadījumos, kad risināms strīds starp būvniecības procesa dalībniekiem un būvniecībai tiek piesaistīts valsts vai pašvaldību finansējums, kā arī gadījumos, kad ir saņemti atšķirīgi būvekspertu atzinumi. 

Kas pašvaldību gadījumā veic nepieciešamo iepirkuma procedūru būvekspertīzes līguma noslēgšanai?

Nepieciešamo iepirkuma procedūru būvekspertīzes līguma noslēgšanai veic pati pašvaldība.

Pamatojums:

Šobrīd normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā Birojam nav dots pilnvarojums iepirkt pakalpojumu kā centralizētai iepirkumu institūcijai ekspertīžu pasūtītāja (kas ir publiskās personas vai to institūcijas) interesēs. Birojs nav par tādu noteikts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 16.panta astotās daļas 1.punktā paredzēto kārtību.

Publisko iepirkumu likuma  16.panta septītās daļa pašvaldībām un pašvaldību iestādēm nosaka pienākumu pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību noteiktā gadījumā. Savukārt  minētā likuma 16.panta astotās daļas 2.punktā noteikts, ka šāds pašvaldību pienākums uzskatāms par izpildītu, ja attiecīgais pakalpojums ir iepirkts no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.

Vai viena un tā pati persona var būt gan būvprojekta ekspertīzes veicējs, gan pēc tā paša būvprojekta realizēto darbu būvuzraugs?

Jā, var, ja personai (būvspeciālistam) ir attiecīgie būvspeciālista sertifikāti, un viņa apliecina savu un radinieku personisko un mantisko neieinteresētību ekspertīzes atzinumā.

Pamatojums:

Birojs norāda, ka gan ekspertīzes veicējs, gan būvuzraugs darbojas pasūtītāja interesēs, jo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 117.punktam būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām. Attiecīgi atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.apakšpunktam būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kas arī (un ne tikai) ir nepieciešams pasūtītājam, lai gūtu pārliecību, ka būvprojekta risinājumi atbilst normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 118.punktā noteikts, ka būvuzraudzību šo noteikumu 120.punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 41.punktu būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgs veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs ekspertīzes veicējs, bet būves ekspertīzi – no būvdarbu veicēja neatkarīgs ekspertīzes veicējs. Proti, abiem speciālistiem ir jābūt neatkarīgiem no būvprojekta izstrādātāja, papildus būvuzraugam – neatkarīgs no būvdarbu veicēja un nav darba attiecībās ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam. Līdz ar to, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus, viena un tā pati persona var būt gan būvprojekta ekspertīzes veicējs, gan tā paša būvprojekta būvuzraugs.

 

Vai pasūtītājs būvekspertīzes veikšanai var piesaistīt ārvalstu komersantus, un kādai ir jābūt šī komersanta būvspeciālistu kvalifikācijai?

Ja ārvalstu komersants ir saņēmis atļauju patstāvīgai darbībai Latvijas teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, viņš ir tiesīgs arī veikt būvekspertīzes. Pretējā gadījumā viņam jādarbojas kā apakšuzņēmējam pie ekspertīzes veicēja, kas reģistrēts LR būvkomersantu reģistrā.

Pamatojums:

Lai patstāvīgi veiktu būvprojekta ekspertīzi, ārvalstu komersantam ir jābūt reģistrētam būvkomersantu reģistrā, kas iespējams tikai tādā gadījumā, ja tas nodarbina būvekspertīzes specialitātē sertificētus būvspeciālistus un atbilst citām normatīvos noteiktajām reģistrācijas prasībām. Tas savukārt nozīmē, ka ārvalstu būvspeciālistiem būtu nepieciešams iegūt patstāvīgās prakses sertifikātu būvekspertīzes specialitātē.
Tomēr normatīvajos aktos nav noteiktas prasības komersantiem, kas darbojas kā konsultanti būvkomersantu reģistrā reģistrēta komersanta vadībā. Tas nozīmē, ka ekspertīzes vadītājs var būt reģistrēts komersants, bet ārvalstu komersants var darboties kā konsultants un sniegt savu atzinumu, par kuru atbildību uzņemas ekspertīzes vadītājs. Šādā gadījumā būvkomersanta reģistrācija un būvspeciālistu sertifikācija nav nepieciešama.