Prasības būvizstrādājumiem un būves konstrukcijām

Kādi ir būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentu veidi?

Ražotāja izdota ekspluatācijas īpašību deklarācija, attiecīgā būvizstrādājuma standartā noteiktā atbilstības deklarācija, tehniskā pase, instrukcija vai cita veida dokuments, kas satur informāciju par būvizstrādājuma ražotāju, identifikācijas zīmi, tehniskiem noteikumiem, kuriem būvizstrādājums atbilst, garantētām tehniskām un fizikālām īpašībām un paredzēto izmantojumu.

Pamatojums:

Būvizstrādājumu atbilstību apliecinošā dokumenta veids ir atkarīgs no reglamentācijas līmeņa (jomas), kurā būvizstrādājums ietverts. Reglamentācijas līmeņi ir noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Regulu (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības  nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/ EEK (turpmāk – Regula Nr.305/2011) un Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.156 „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.156).

Latvijas tirgū piedāvātos būvizstrādājumus, attiecībā uz kuriem piemērojami normatīvie akti un nepieciešami atbilstību apliecinošie dokumenti, var iedalīt trīs grupās:

  1. Būvizstrādājumi, uz kuriem attiecas saskaņotie standarti vai kuriem izdots Eiropas tehniskais novērtējums, un kuriem līdz ar to piemērojamas Regulas Nr.305/2011 prasības. Saskaņā ar Regulas Nr.305/2011 4.panta 1.punktu šīs grupas būvizstrādājumu atbilstību apliecinošais dokuments ir ražotāja izdota ekspluatācijas īpašību deklarācija, kuras kopijai jābūt pievienotai piegādātajai būvizstrādājumu partijai. Vienlaikus norādāms, ka ekspluatācijas īpašību deklarācija ir elektroniskā formātā, un papīra formātā to piegādā tikai pēc speciāla pieprasījuma. Regulai Nr.305/2011 pakļauto būvizstrādājumu saraksts (standartu saraksts) ir pieejams Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē www.em.gov.lv  sadaļā Nozares politika → Būvniecība → Būvizstrādājumu aprites regulējums → Piemērojamo standartu saraksts. Šiem būvizstrādājumiem obligāti jābūt ar CE marķējumu.
  2. Būvizstrādājumi (stikla šķiedras sieti, betons, tērauda stiegrojums), kuriem piemērojami Noteikumu Nr.156 1.pielikumā minētie Latvijas valsts standarti. Saskaņā ar Noteikumu Nr.156 30.4.pakašpunktu šīs grupas būvizstrādājumiem jāpievieno attiecīgā būvizstrādājuma standartā noteiktais atbilstību apliecinošais dokuments (atbilstības deklarācija), kuras kopijai jābūt pievienotai piegādātai būvizstrādājumu partijai. Attiecīgi šos būvizstrādājumus nedrīkst marķēt ar CE zīmi.
  3. Būvizstrādājumi, kuri neietilpst ne pirmajā grupā, ne otrajā grupā, tātad tie, kuriem, nav piemērojamas saskaņoto standartu vai Noteikumu Nr.156 1.pielikumā minēto standartu prasības un kuriem nav izdots Eiropas tehniskais novērtējums. Saskaņā ar Noteikumu Nr.156 30.2.apakšpunktu šīs grupas būvizstrādājumu atbilstību apliecinošais dokuments ir tehniskā pase, instrukcija vai cita veida dokuments, kurā būvizstrādājumu ražotājs norāda vismaz šādu informāciju:
    • ražotāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un kontaktadrese;
    • būvizstrādājuma identifikācijas elements;
    • tehniskie noteikumi, kuriem būvizstrādājums atbilst, ja tādi ir;
    • garantētās tehniskās un fizikālās īpašības;
    • paredzētais izmantojums.

Ar būvizstrādājumiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem un nepieciešamajiem atbilstību apliecinošajiem dokumentiem var iepazīties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā: http://www.ptac.gov.lv/lv/content/informacija-profesionalim.

 

Kura standarta prasībām ir jāatbilst ugunsdrošo durvju ugunsizturībai?

Šobrīd ugunsdrošo durvju ugunsizturībai ir jābūt klasificētai saskaņā ar standarta LVS EN 14600:2007 “Durvju bloki un atverami logi ar ugunsizturības un/vai dūmu kontroles raksturlielumiem. Prasības un klasifikācija” prasībām.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” (turpmāk – LBN 201-15) 15.punktā ir noteikts, ka ugunsdrošo durvju ugunsizturību klasificē atbilstoši standartam LVS EN 14600:2007 “Durvju bloki un atverami logi ar ugunsizturības un/vai dūmu kontroles raksturlielumiem. Prasības un klasifikācija” (turpmāk – Standarts LVS EN 14600). Atbilstoši Standarta LVS EN 14600 6.1.apakšpunktam ugunsdrošo durvju ugunsizturība jānosaka, testējot atbilstoši standartam EN 1634-1 un jāklasificē atbilstoši standarta EN 13501-2 prasībām.

Savukārt Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eiropas saskaņotajam standartam LVS EN 16034:2015 “Gājēju durvju bloki, rūpniecības, tirdzniecības, garāžu telpu durvis un atveramie logi. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. Ugunsizturības un/vai dūmu aizsardzības raksturlielumi” (turpmāk – Standarts LVS EN 16034), kas publicēts saskaņā ar Regulas 305/2011 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Regula (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK) 17.panta 5.punkta otro daļu, šobrīd ir līdzāspastāvēšanas termiņš, kas beigsies tikai 2019.gada 1.novembrī.

Saskaņā ar Regulas 305/2011 17.panta 5.punkta trešo daļu katram sarakstā iekļautajam saskaņotajam standartam norāda tā līdzāspastāvēšanas laikposma sākuma datumu (saraksta 4.kolonna) un līdzāspastāvēšanas laikposma beigu datumu (saraksta 5.kolonna). Ja sarakstā ir iekļauts jauns standarts, kurš tiek publicēts pirmo reizi, ar noteiktu līdzāspastāvēšanas laiku, tad līdzāspastāvēšanas laika posmā ražotāji var brīvprātīgi piemērot jauno standartu vai izmantot citas tehniskās specifikācijas, bet pēc šī laika posma beigām visiem tirgū laistajiem būvizstrādājumiem ir jābūt atbilstošiem piemērojamam jaunajam standartam. Savukārt gadījumā, kad sarakstā jau publicētam standartam tiek publicēta jauna standarta redakcija, kurai ir noteikts līdzāspastāvēšanas laiks, līdzāspastāvēšanas laika posmā ražotāji var piemērot vai nu esošo standarta redakciju vai arī jauno standarta redakciju, bet pēc šī laika posma beigām visiem tirgū laistajiem būvizstrādājumiem ir jābūt atbilstošiem jaunajai standarta redakcijai. Ņemot vērā minēto, šobrīd ugunsdrošo durvju ugunsizturībai ir jābūt klasificētai saskaņā ar Standarta LVS EN 14600 prasībām, kā tas noteikts būvnormatīvā LBN 201-15. Ražotāji var arī šobrīd, līdzāspastāvēšanas laikposmā, izmantot saskaņoto Standartu LVS EN 16034, bet tā nav obligāta prasība.  

Vienlaikus norādāms, ka arī Standartā LVS EN 16034 ir noteikts, ka ugunsdrošo durvju ugunsizturība ir jānosaka testējot atbilstoši standartam EN 1634-1 un jāklasificē atbilstoši standarta EN 13501-2 prasībām (analogi būvnormatīva LBN 201-15 prasībām).

 

Vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem būvdarbu veikšanas laikā jāatrodas būvlaukumā, un kurš par to ir atbildīgs?

Jā, būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem ir jāatrodas būvlaukumā.

Pamatojums:

Ņemot vērā Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 139.3.apakšpunktā noteikto, ka būvlaukumā atrodas būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija, tai skaitā būvizstrādājumu atbilstību apliecinoši dokumenti, un 84.punktā noteikto, secināms, ka būvizstrādājumu atbilstību apliecinošajiem dokumentiem ir jāatrodas būvlaukumā. Kā arī Vispārīgo būvnoteikumu 5.pielikuma 8.4.apakšpunktā noteikts, ka segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu pielikumā pievieno izmantoto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošus dokumentus.

Nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinošie dokumenti, atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 93.6.apakšpunktam ir galvenā būvdarbu veicēja pienākums, un par to atbildīgs ir atbildīgais būvdarbu vadītājs (Vispārīgo būvnoteikumu 100.4.apakšpunkts). Savukārt saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 125.6.apakšpunktu būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstību apliecinošos dokumentus, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam. Ja būvinspektors konstatē, ka stacionāri iebūvētiem būvizstrādājumiem nav atbilstošas ekspluatācijas īpašību deklarācijas (atbilstību apliecinoši dokumenti), būvinspektors saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 140.1.apaškpunktu informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kura kompetencē ir būvizstrādājumu tirgus uzraudzība.

Vai ir pieļaujamas atkāpes no būvnormatīvos noteiktajām vides pieejamības prasībām?

Atkāpes ir pieļaujamas tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Pamatojums:

Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr.331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"”  7.punktā noteikts, ka vides pieejamības prasības var neievērot, projektējot publiskas būves atjaunošanu vai būves daļas, atsevišķas telpas pārbūvi, ja paredzētie risinājumi nav saistīti ar vides pieejamības nodrošināšanu vai arī tehniski nav iespējams ievērot tās saskaņā ar Būvniecības likuma 9.panta trešo daļu. Savukārt Būvniecības likuma  9.panta trešajā daļā teikts, ka atkāpes no būvniecību regulējošu normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir pieļaujamas šādos gadījumos:
1) ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrās daļas prasību izpilde (būtiskās prasības būvei un tās elementiem);
2) atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.
Atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta trešās daļas 6.punktam būvvalde atbilstoši savai kompetencei izskata alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības.

 

Kādi dokumenti ir jāizstrādā darba aizsardzības koordinatoram?

Darba aizsardzības plāns un dokumentācija, kas sniedz informāciju par darba aizsardzības prasībām, veicot jebkādus darbus pēc būves nodošanas ekspluatācijā.

Pamatojums:

Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumu Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” (turpmāk – Noteikumi Nr.92) 7.punktam darba aizsardzības koordinators projekta sagatavošanas posmā ir fiziska vai juridiska persona, kurai pasūtītājs vai projekta vadītājs ir uzticējis šo noteikumu 15.punktā minēto pienākumu veikšanu projekta sagatavošanas posmā. Saskaņā ar minēto noteikumu 15.2., 15.3.apakšpunktu darba aizsardzības koordinatoram jāizstrādā: 
1) darba aizsardzības plāns saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu (Darba aizsardzības plāns), iekļaujot arī pasākumus attiecībā uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem (būvdarbi, kas rada paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai);
2) atbilstoša dokumentācija, iekļaujot informāciju par darba aizsardzības prasībām. 

Ar Noteikumu Nr.92 15.3.apakšpunktā norādīto atbilstošo dokumentāciju domāta dokumentācija, kas sniedz informāciju par darba aizsardzības prasībām, veicot jebkādus darbus pēc būves nodošanas ekspluatācijā. 

Eiropas Padomes 1992.gada 24.jūnija Direktīvas 92/57/EEK par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē) 5.pantā minēti šādi dokumenti, kas projekta sagatavošanas posmā jāizstrādā darba aizsardzības koordinatoram (darba drošības un veselības aizsardzības lietu koordinators):
1) darba drošības un veselības aizsardzības plāns, kurā izklāstīti noteikumi, kas jāievēro attiecīgajā būvlaukumā, ja nepieciešams, ņemot vērā rūpnieciskās darbības, kas notiek laukumā; šajā plānā ir jāiekļauj arī konkrēti pasākumi attiecībā uz darbu, kas ietilpst vienā vai vairākās šīs direktīvas 2.pielikumā minētajās kategorijās;
2) projekta raksturam atbilstīga dokumentācija, kurā iekļauta attiecīgā darba drošības un veselības aizsardzības informācija, kas jāņem vērā, veicot jebkādus sekojošos darbus.

Eiropas Komisijas sagatavotajā materiālā „Nesaistošas labas prakses vadlīnijas par to, kā saprast un īstenot Direktīvu 92/57/EEK (pagaidu un pārvietojamie būvlaukumi)” (pieejams http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6715&langId=lv) norādīts, ka darba drošības un veselības aizsardzības dokumentācija ir galvenie dokumenti, kas izmantojami, lai palīdzētu identificēt un pārvaldīt riskus vēlākos projektēšanas darbos un būvdarbos un visa pabeigtā objekta ”kalpošanas laikā” līdz tā galīgai demontāžai vai nojaukšanai. Dokumentācijā jāiekļauj atbilstoša darba drošības un veselības aizsardzības informācija, ko būtu lietderīgi ņemt vērā.

 

Vai gadījumā, kad būvniecības darbus veiks tikai viens būvdarbu veicējs, obligāti ir nepieciešams, lai līdz būvdarbu uzsākšanai būtu izstrādāts darba aizsardzības plāns?

Nē, ne vienmēr, taču darba aizsardzības plāna izstrāde kā viens no izpildāmiem nosacījumiem ir obligāts tajos gadījumos, kad būvdarbus veiks vairāki būvdarbu veicēji.

Pamatojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumu Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” 11.punktu pasūtītājs nodrošina, lai pirms būvdarbu uzsākšanas tiktu izstrādāts darba aizsardzības plāns saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu, ja:
11.1. būvlaukumā būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji;
11.2. tiek veikts kāds no šo noteikumu 3.punktā minētajiem būvdarbiem (būvdarbi, kas rada paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai);
11.3. saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu ir nepieciešams nosūtīt iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu (ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbinātie; ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas (viena vai vairāku nodarbināto kopā nostrādātas darbadienas).

 

Vai pasūtītājam būvprojekta sagatavošanas posmam vienmēr ir jānorīko darba aizsardzības koordinators?

Nē, ne vienmēr, tomēr, ievērojot būvniecības praksi, lielākajā daļā gadījumu, kad tiek veikti apjomīgi būvniecības darbi, tas ir nepieciešams.

Pamatojums:

Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumu Nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” (turpmāk – Noteikumi Nr.92) 9.punkts noteic, kad obligāti jāieceļ darba aizsardzības koordinators (projekta sagatavošanas koordinators), proti, ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki atsevišķu būvdarbu veicēji, pasūtītājs ieceļ vienu vai vairākus projekta sagatavošanas koordinatorus un projekta izpildes koordinatorus. Tātad, ja iepriekš ir zināms, ka visus darbus veiks tikai viens būvdarbu veicējs un netiks piesaistīts vēl kāds specializēts būvkomersants vai atsevišķs būvspeciālists, t.sk. pašnodarbināta persona, tad darba aizsardzības koordinatori (tajā skaitā arī darba aizsardzības koordinators projekta sagatavošanas posmam) nav jānorīko. Taču situācijā, kurā paredzams, ka būs galvenais būvdarbu veicējs un tomēr vēl vismaz viens atsevišķo būvdarbu veicējs (kaut vai viena pašnodarbināta persona), koordinatori ir jānorīko, jo Noteikumi Nr.92 pārņem Eiropas Padomes 24.06.1992. Direktīvas 92/57/EEK par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (astotā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē) prasības. Saskaņā ar minētās direktīvas 3.panta pirmo daļu jebkuram būvlaukumam, kurā darbojas vairāk nekā viens darba uzņēmējs, klients vai projekta vadītājs ieceļ vienu vai vairākus darba drošības un veselības aizsardzības lietu koordinatorus atbilstīgi 2.panta e) un f) punktā sniegtajām definīcijām. Lielāka apjoma projektos lielākajā daļā gadījumu sagaidāms, ka būs vairāki būvdarbu veicēji un līdz ar to pasūtītājam ir būtiski līdz ar projektēšanas uzsākšanu norīkot pietiekami kvalificētu darba aizsardzības koordinatoru projekta sagatavošanas posmam. Praktiski visos valsts un pašvaldību projektos, kur nepieciešams rīkot konkursus, darba aizsardzības koordinatoru norīkošana ir nepieciešama.

 

Vai vides pieejamības nodrošināšanai starp publiskas ēkas stāviem ir pieļaujami alternatīvi risinājumi liftam?

Jā, ir pieļaujami, ja tie piemēroti personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai.

Pamatojums:

Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr.331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"” 7.punkts noteic, ka publiskās būvēs, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai. Tas nozīmē, ka alternatīvs risinājums liftam šādās ēkās būtu jebkāda celšanas iekārta, kas ir piemērota un droša cilvēku celšanai un kuru personai ar invaliditāti, t.sk. tādai personai, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ir iespējams lietot bez citu cilvēku palīdzības.