Atsaucoties uz BVKB pārbaužu rezultātiem, EM rosinās noteikt vienotu tiltu tehnisko pārbaužu termiņu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc Ekonomikas ministrijas lūguma šomēnes apsekoja Vanšu un Jorģa Zemitāna tiltu. Biroja ieskatos abu tiltu stāvoklis vērtējams kā pirms avārijas un nepieciešams neatliekami veikt detalizētu tehnisko izpēti, nosakot bojājumu apmēru un ietekmi uz nestspēju, kā arī veikt neatliekamos aizsardzības un atjaunošanas darbus. Atsaucoties uz BVKB secinājumiem, Ekonomikas ministrija ierosina Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotu termiņu- reizi 5 gados veikt tilta tehnisko apsekošanu.

Pēc Vanšu tilta pārbaudes 6. martā BVKB sagatavoja pārbaudes aktu, kuru nodeva Rīgas pilsētas domei un būvvaldei. Tajā norādīta informācija par konstatētajiem bojājumiem un ieteikumi tālākajai rīcībai.

Pārbaudes aktā secināts, ka kāpņu salaidumā dzelzsbetona konstrukcijās vietām redzams nekvalitatīvi iestrādāts betons, redzami tukšumi, kas radušies pārkāpjot būvdarbu tehnoloģiju, atsegtais tērauda stiegrojums pakļauts mitruma ietekmei. Tāpat kāpņu nesošās dzelzsbetona konstrukcijas ir bojātas, betons atdalījies, sadrupis un,  iespējams, zaudējis noturību, tērauda stiegrojums daudzās vietās atsegts un korodējis

Rīgas dome pieņēma lēmumu slēgt visas kāpnes, taču BVKB direktore Svetlana Mjakuškina norāda, ka trauksme nav tikai par kāpnēm. Par nestspējas pietiekamību nepieciešams pārliecināties veicot detalizētu tehnisko izpēti visam tiltam: “Vanšu tilta ārējo – ietvju nesošajās metāla konstrukcijās un to skrūvju savienojumos vērojama stipra korozija. Īpaši bīstamā tehniskajā stāvoklī birojs novērtējis vairākas nesošās šķērssijas virzienā no Valsts Prezidenta pils, kur novērojamas siju balstu deformācijas un to sabrukuma pazīmes, proti, atsegts siju slodzi nesošais stiegrojums, garenvirziena un caurejošas plaisas. Ir nepieciešams veikt detalizētu tehnisko izpēti, lai pārliecinātos par tilta stāvokli un konstrukciju nestspēju, lai nekavējoties veiktu nepieciešamos uzlabošanas darbus,”.

BVKB norāda. ka Daugavas labā krasta Vanšu tilta kritiskā tehniskā stāvokļa galvenie cēloņi ir nolaidīga Tilta ekspluatācijas uzraudzība un, iespējams, iepriekš atklāto neatbilstību kritiska nenovērtēšana un to savlaicīga nenovēršana.    

Arī apsekojot Zemitāna tiltu BVKB secina, ka pirms avārijas stāvoklī atrodas vairākas tilta nesošās šķērssijas un visas četras kāpnes. Atsevišķās vietās vērojamas siju balstu deformācijas un to sabrukuma pazīmes. Apkārtējā vides, mitruma, mainīgas āra gaisa temperatūras, ziemas uzturēšanas darbu iespaidā betonā iespējamas dažādas ķīmiskas reakcijas. Tā kā konstrukcijas ilgstoši tika pakļautas mitruma iedarbēm, tad bojājumi var  izpausties ne tikai konstrukcijas virsmā, bet arī dziļāk konstrukcijā.

Lai nepieļautu tālāku tilta konstrukciju degradēšanos, ir nekavējoties jāveic konstrukciju un elementu aizsardzība no mitruma kaitīgās ietekmes, kā arī pēc iepriekš izstrādāta un noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta jāveic bojāto tilta elementu un konstrukciju pastiprināšana un atjaunošana. Un, tāpat kā Vanšu tiltu konstrukcijām, Zemitāna tilta konstrukcijām un kāpnēm ir jāveic detalizēta tehniskā izpētē, lai noteiktu tilta nestspēju un bojājumu apmēru. Kāpnēm, kas nodrošina gājēju kustību pāri tiltam un piekļuvi sabiedriskā transporta pieturai uz tilta, pēc iepriekš izstrādāta projekta, būtu veicama papildu aizsargājošu konstrukciju uzstādīšana, kas novērstu draudus garāmgājējiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis norāda, ka šādu situāciju dēļ tiek apdraudēti ceļu un tiltu lietotāji, un tā liecina par neefektīvu pašvaldības būvvaldes būvniecības procesa kontroli pār pašvaldības būvniecības objektiem. Tāpēc nepieciešams Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotu termiņu- reizi 5 gados veikt tilta tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu būves atbilstību mehāniskajai stiprībai un stabilitātei, kuras laikā pārbaudītu segu konstrukciju, tiltu balstu un laiduma konstrukciju nestspēju.

Savukārt, ja tehniskās apsekošanas laikā tiek konstatēti redzami būves konstrukciju bojājumi, kas var mazināt būves stiprību vai noturību, īpašniekam jāveic nepieciešamie pasākumi to novēršanai, tai skaitā ekspluatācijas ierobežošana vai pārtraukums līdz bīstamības novēršanai.

Tāpat Ekonomikas ministrija rosinās noteikt 60 darba dienu termiņu šādu objektu pieņemšanai ekspluatācijā, lai veicinātu ielu un tiltu nodošanu ekspluatācijā, kad būvdarbu veicējs būvdarbus ir pabeidzis. Vienlaikus plānots ieviest būves vietas nodošanas aktu un būvdarbu pabeigšanas aktu, kuros tiks noteikts, kurā brīdī kurš atbild par būvdarbu vietu – ielas uzturēšanu, satiksmes organizēšanu. Laiku no būvdarbu pabeigšanas līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā turpmāk plānots ieskaitīt garantijas termiņā.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Korba

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Būvniecības valsts kontroles birojs

E-pasts: Elina.Korba@bvkb.gov.lv

Tālr.: 67013320; 20003328

www.bvkb.gov.lv