Pasūtītāja atbildība

Būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos tiek lietoti dažādi termini – “pasūtītājs”, “būvniecības pasūtītājs”, ”būvniecības ierosinātājs”, ”zemes īpašnieks” vai “būves īpašnieks”, “persona, kurai ir izsniegta būvatļauja”. Persona, kas ierosina būvniecības veikšanu, atkarībā no konkrētajām tiesiskajām attiecībām ar citu personu un saistībām pret to pilda dažādas lomas.

Attiecībā pret citiem būvniecības dalībniekiem – būvprojekta izstrādātāju, būvdarbu veicēju, būvuzraugu un būvekspertu – persona, kas ierosina būvniecības veikšanu, ir uzskatāma par pasūtītāju noslēgto civiltiesisko līgumu ietvaros. Administratīvā procesa ietvaros pašvaldības būvvaldē vai citās valsts pārvaldes iestādēs un publisko tiesību kontekstā minētā persona ir būvniecības ierosinātājs, būvatļaujas adresāts jeb persona, kurai izsniegta būvatļauja. Vienlaikus saskaņā ar Civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, kas ietver arī tiesības veikt, atļaut vai aizliegt būvniecību savā nekustamajā īpašumā, kā arī pienākumu uzturēt lietu, līdz ar to atsevišķos gadījumos tiek runāts par zemes vai būves īpašnieka atbildību.

Pasūtītājs ir aktīvs būvniecības procesa dalībnieks gandrīz visos būves dzīves cikla posmos un visās stadijās, izņemot projektēšanas un būvdarbu posmu. Ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi, pasūtītājs var savus pienākumus veikt pats vai līgumā vienoties, ka tos viņa vietā veic citi būvniecības procesa dalībnieki. Tomēr arī pilnvarojuma gadījumā jāapzinās, ka visas darbības pilnvarotā persona veic pasūtītāja vārdā un pasūtītāja atbildība saglabājas pilnā apmērā. Projektēšanas un būvdarbu posmā pasūtītāju varētu uzskatīt par pasīvu būvniecības procesa dalībnieku, tomēr arī pasūtītājam ir paredzēti atsevišķi pienākumi, par kuru veikšanu viņš ir atbildīgs.