Būvniecības valsts kontroles birojs veic būvju būvdarbu valsts kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā Būvniecības likuma 6.1 pantā noteiktajos gadījumos.
Pamatojums:
Atbilstoši Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.punktam Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - Birojs) nodrošina būvdarbu valsts kontroli, veicot šādu būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā: a)tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem; šajā punktā minētā ēka ir 3.grupas publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Saskaņā ar 2015. gada 30. jūnija MK noteikumiem Nr.331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskās būves”, “publiska būve” ir ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai. b)būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtēšanu” 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra; šajā punktā minētā būve (arī inženierbūve) ir jebkuras grupas būve, kuras būvniecībai ir jāpiemēro „Par ietekmes uz vidi novērtēšanu” 4.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. c)jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka; šajā punktā minētā būve (arī inženierbūve) ir jebkuras grupas būve, ja būvniecības ieceres iesniedzējs ir pašvaldība un līgumcena ir vismaz 1,5 miljoni euro bez PVN. Ņemot vērā minēto, Birojs paskaidro, ja būvvaldē iesniegtā būvniecības iecere atbilst Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.punkta „b” vai „c” punktam, tad neatkarīgi no būves iedalījuma grupā Biroja kompetencē ir veikt šādas būves būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā.
Iestādei, izskatot administratīvo lietu un pieņemot lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, ir jāpiemēro tās tiesību normas, kas ir spēkā tās lēmuma pieņemšanas brīdī, neskatoties uz to, ka būvdarbi veikti pirms 2014.gada 1.oktobra, t.i., pirms jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās.
Pamatojums:
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību. Minētā likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Saskaņā ar www.likumi.lv pieejamo informāciju 1995.gada 10.augustā pieņemtais Būvniecības likums ir zaudējis spēku, līdz ar to šobrīd nav tiesisks pamats piemērot normas, kas ir zaudējušas spēku. Kā arī Augstākā tiesa atzinusi, ka parasti tiesiskajās attiecībās ir piemērojama tā materiālo tiesību norma, kas attiecīgajā brīdī ir spēkā. Ilgstošu vai secīgi laikā izkaisītu faktisko apstākļu gadījumā jaunā tiesību norma parasti piemērojama tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās. Tomēr šis princips nav absolūts. Normatīvajam aktam vai tā daļai var būt atpakaļejošs spēks, ja tas īpaši paredzēts likumā (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-358/2009 8.punktu un 2012.gada 27.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-202/2012 17. un 18.punktu). Papildus esošajam Birojs norāda, ja augstākai iestādei tikai jāpārbauda zemākas iestādes izdotā administratīvā akta (faktiskās rīcības) tiesiskums, tai jāņem vērā tās tiesību normas, kas bija spēkā administratīvā akta izdošanas brīdī. Savukārt, ja augstākai iestādei jālemj par spēkā esoša administratīvā akta atcelšanu vai izdošanu, augstākai iestādei jāpiemēro tās tiesību normas, kas ir spēkā tās lēmuma pieņemšanas brīdī. Līdzīgi tas ir ar attiecībā uz lietas faktisko apstākļu novērtēšanu, ja faktiskie apstākļi ir mainījušies vai augstāka iestāde ir ieguvusi vairāk informācijas par attiecīgajiem faktiem, augstāka iestāde, lemjot par administratīvā akta izdošanu vai atcelšanu, ņem vērā tos faktiskos apstākļus, kas pastāv lēmuma pieņemšanas brīdī, ja vien tiesības vai pienākums nav saistīts ar citu laika posmu (Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa, Tiesu namu aģentūra. 2013; 580., 801-802.lpp). Ievērojot minēto, iestāde vienmēr piemēro spēkā esošās tiesību normas, un attiecīgi šobrīd, konstatējot patvaļīgu būvniecību, ir jāņem vērā spēkā esošās tiesību normas, neskatoties uz to, ka būvdarbi veikti pirms 2014.gada 30.septembra Būvniecības likuma spēkā stāšanās, jo tieši šobrīd tiks izdots administratīvais akts par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Birojs vērš uzmanību, ka izņēmums iepriekš minētajam ir pirms 1995.gada veiktie būvdarbi jeb padomju laika būvniecība, tas ir, Latvijas PSR laikos veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšana nav veicama, bet ir jāaprobežojas ar faktu konstatēšanu par būves esamību dabā.
Nē, nav jāizdod jauna būvatļauja.
Pamatojums:
Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 172.punkts nosaka, ka objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvdarbi ir pabeidzami, iesniedzot būvvaldē speciālajos būvnoteikumos noteiktos dokumentus (izņemot būvuzrauga sagatavoto pārskatu par būvuzraudzības plānā norādīto pasākumu izpildi) un uzmērījumus, un būve nododama ekspluatācijā attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši būvniecības procesam un atkarībā no Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā noteiktās ēkas grupas ēkas pieņemšanas ekspluatācijā kārtība, t.sk. būvvaldē iesniedzamie dokumenti, ir noteikta Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 ,,Ēku būvnoteikumi” 8.nodaļā un tās apakšnodaļās.
Pie būves pieņemšanas ekspluatācijā apliecinājumu par būves atbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai un normatīvajiem aktiem projekta autora vietā var sasniegt arī cits atbilstošas kompetences būvspeciālists.
Pamatojums:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 167.1.apakšpunktu, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē vai Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos – Būvniecības valsts kontroles birojā iesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai (14.pielikums), kuru paraksta arī būvprojekta izstrādātājs (autoruzraugs), vai iesniedz būvprojekta izstrādātāja atzinumu par ēkas vai tās daļas (izņemot palīgēkas) atbilstību būvprojektam, ja nav veikta autoruzraudzība.
Ēku būvnoteikumu 174.punkts noteic, ka pie ēkas vai tās daļas pieņemšanas ekspluatācijā var pieaicināt būvprojekta izstrādātāju (autoruzraugu), ja viņš nav veicis autoruzraudzību un sniedzis atzinumu. Viņš paraksta aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā.
Iepriekšminēto normu mērķis ir atvieglot būvvaldes darbu, lai tai būtu vērtējums par veikto būvdarbu atbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai. Līdz ar to šo mērķi var sasniegt arī ar cita atbilstošas kompetences būvspeciālista atzinumu, ja kaut kādu iemeslu dēļ no būvprojekta autora nevar vai vairs nav iespējams saņemt atzinumu vai parakstu par būves atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem.
Vienlaikus norādāms, ka būvvaldes pienākums nav iesaistīties strīdos par autorību un autortiesību pārkāpumiem, kas nav Būvniecības likuma mērķis, bet gan civiltiesiskā kārtībā risināms strīds starp tajā iesaistītajām pusēm.
Nē, būvinspektoram jāsagatavo rakstveida atzinums, kas jāizsniedz tā adresātam.
Pamatojums:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 134.punktu par katru pārbaudi būvinspektoram jāsagatavo noteiktas formas un satura rakstveida atzinums (minēto noteikumu 9.pielikums), kas jāizsniedz tā adresātam. Atzinumā jānorāda:
1) atzinuma adresāts;
2) ziņas par būvi;
3) būves pārbaudes pamatojums;
4) būvinspektora atzinums;
5) pārkāpumu un faktu konstatācija (pārkāpuma būtība un atsauce uz atbilstošo normatīvā akta pantu vai punktu, kura prasības ir pārkāptas);
6) būvinspektora norādījumi un to izpildes termiņš;
7) atzinuma saņēmēja paskaidrojumi.
Ja pārbaudes laikā tiek veikta fotofiksācija, tā ir jāpievieno atzinumam. Tāpat arī var tikt pievienoti citi nepieciešamie materiāli. Turklāt, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā atzinuma adresātam ir tiesības to apstrīdēt.
Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - Birojs) pieņem lēmumus par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecībā uz Biroja kompetencē esošām būvēm.
Pamatojums:
Saskaņā ar Būvniecības likuma 6.1 panta otro daļu attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām būvēm Birojs pilda šā likuma 12.panta trešās daļas 1., 5.1 un 7.punktā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī nodrošina šā likuma 18.pantā noteiktās darbības. Ievērojot minēto, Birojs Administratīvā procesa likuma ievaros pieņem lēmumus par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu attiecībā uz Biroja kompetencē esošām būvēm (tai skaitā arī uz vienkāršotajiem būvniecības procesiem). Papildus norādām, ka Biroja kompetencē nav administratīvā pārkāpuma izvērtēšana.
Nē, konkrētā jautājuma robežās būvvaldei jāpārliecinās par bīstamās iekārtas pārbaudes protokola esamību un tā saturu.
Pamatojums:
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 167.8. apakšpunktam, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs būvvaldē vai Birojā iesniedz būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus.
Ēku būvnoteikumu 173. punkts noteic, ka būvvaldes vai biroja uzdevums ir novērtēt ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē vai birojā iesniegtajiem šo noteikumu 167. un 168. punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.
Likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 8. panta pirmā daļa noteic, ka bīstamajām iekārtām: 1) jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un jābūt apgādātām ar atbilstību apliecinošiem dokumentiem; 2) jābūt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētām bīstamo iekārtu reģistrā, kuru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; 3) jābūt apgādātām ar lietošanas dokumentiem un brīdinošiem uzrakstiem latviešu valodā; 4) jābūt pārbaudītām normatīvajos aktos paredzētajā apjomā un termiņos; 5) jābūt apgādātām ar inspicēšanas institūcijas izsniegtu pārbaudes zīmi, kas novietota uz bīstamās iekārtas vai, ja tas nav iespējams, tiek glabāta iekārtas tehniskajā pasē un apliecina, ka attiecīgā iekārta noteiktā kārtībā ir izturējusi pārbaudi. Savukārt atbilstoši minētā likuma 11. pantam informāciju par bīstamās iekārtas pārbaudi ieraksta bīstamās iekārtas pasē, pārbaudes rezultātus — protokolā. Līdz ar to informācija par iepriekš minēto prasību ievērošanu ir norādāma bīstamo iekārtu pārbaudes protokolā.
Vienlaikus norādāms, ka Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta noteikumu Nr. 632 “Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” 4.23. apakšpunkts noteic, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centam, lai nodrošinātu funkciju izpildi, ir uzdevums uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu bīstamo iekārtu uzraudzības jomā. Līdz ar to, ja būvvalde konstatē, ka pretēji bīstamo iekārtu pārbaudes protokolā norādītajam ir fiksētas neatbilstības normatīvo aktu ievērošanā attiecībā uz tiesisko regulējumu par bīstamajam iekārtām, tad par konkrēto gadījumu ir jāinformē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.