Būvdarbi un būvuzraudzība

Kas nosaka būvuzrauga kompetenci, un kāda ir viņa atbildība būvdarbu procesā?

Būvuzrauga kompetenci nosaka būvspeciālista sertifikāts būvuzraudzības jomā, bet viņa atbildība noteikta Vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos.

Pamatojums:

Atbilstoši Būvniecības likuma 19.panta sestajai daļai būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli būvlaukumā termiņos, kādi attiecīgajā plānā paredzēti, kā arī par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildījis savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, savukārt Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) nodaļā XI. Būvuzraudzība ir noteikti būvuzrauga pienākumi un tiesības.

Svarīgi ir ņemt vērā, kurai būvju grupai (I, II vai III) pieder būvobjekts. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 121.punktam būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras parakstīs saistību rakstu un veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. Tā, piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” ir noteikts, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, būvvaldē ir jāiesniedz tikai atbildīgā būvuzrauga saistību raksts. Tātad gadījumos, kad tiek veidota kāda objekta būvdarbu uzraudzībai būvuzraugu grupa, saistību rakstu var iesniegt tikai grupas vadītājs (atbildīgais būvuzraugs).

Ikvienam būvuzraugam, kas ir nozīmēts konkrēta objekta būvdarbu kontrolei un iekļauts būvuzraugu grupā, atbilstoši kompetencei ir tiesības parakstīt segto darbu aktus. Ja objektam ir piesaistīts tikai viens būvuzraugs, viņš paraksta visus segto darbu aktus.

Attiecībā uz būvuzrauga kompetenci Birojs norāda, ka Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” pielikumos ir noteikta būvspeciālistu kompetence atbilstoši saņemtajam sertifikātam, tai skaitā būvuzraudzības jomā. Šo noteikumu 1.pielikuma 5.piezīmē ir noteikts, ka ēku būvuzraudzības specialitātē piešķirtais sertifikāts dod tiesības būvspeciālistam uzraudzīt arī visu veidu būvdarbu izpildi pirmās grupas ēkās un otrās grupas ēkās, tajā skaitā uzraudzīt šo ēku ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu būvdarbus, kā arī žogu, mūru un atsevišķu labiekārtojuma elementu būvdarbus, ja atsevišķu būvdarbu būvuzraudzībai netiek piesaistīti būvspeciālisti, kuriem piešķirti sertifikāti šo noteikumu 2.1 pielikumā norādītajās darbības sfērās. Atbilstoši minētajam regulējumam ēku būvuzraudzībā piešķirtais sertifikāts dod tiesības veikt I un II grupas ēku būvuzraudzību, nepiesaistot būvuzraugus, kuriem būvuzraudzības sertifikāts ir piešķirts citās darbības sfērās, savukārt III grupas ēku būvuzraudzībai ir jāveido atbilstoša būvuzraugu grupa.

Ņemot vērā Vispārīgo būvnoteikumu 117.punktā noteikto, ka būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, cik un kādas sfēras būvuzraugus papildus piesaistīt II grupas objektam, ir pasūtītāja izvēle, bet III grupas objekta būvuzraudzības grupā ir jāiekļauj būvuzraugi, kas atbilstoši veicamo darbu specifikai ir sertificēti attiecīgajās darbības sfērās. Būvuzrauga veiktais darbs objektos, tai skaitā darbojoties būvuzraugu grupā, tiek ieskaitīts būvuzrauga darbu sarakstā, kuru izpildē būvspeciālists ir piedalījies, ja arī būvuzraugs nav parakstījis un iesniedzis būvvaldē saistību rakstu. Visi objektam piesaistītie būvspeciālisti, tai skaitā būvuzraugi, ir jānorāda attiecīgā objekta būvdarbu žurnālā, līdz ar to, ja rodas šaubas, vai būvuzraugs ir piedalījies konkrētā objekta būvuzraudzības veikšanā, to ir iespējams pārbaudīt.

Birojs norāda, ka būvuzrauga atbildība neizriet no tā, vai viņš ir parakstījis saistību rakstu vai nē, bet atbildība izriet no normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Saistību raksts tikai apliecina būvuzrauga apņemšanos ievērot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, savukārt būvuzrauga atbildība pret pasūtītāju tiek noteikta savstarpēji noslēgtajā līgumā par būvuzraudzību. Tas nozīmē, ka Jūs kā atbildīgais būvuzraugs esat atbildīgs par savu (līgumā noteikto) pienākumu izpildi ietvaros noteiktā laika periodā, bet jaunais būvuzraugs attiecīgi ir atbildīgs par savu pienākumu izpildi viņa darbības periodā.

 

Vai pasūtītājs var slēgt būvuzraudzības līgumu ar būvkomersantu, kas nenodarbina atbildīgo būvuzraugu?

Nē, būvuzraudzības līgumu var slēgt tikai ar tādu būvkomersantu, kas nodarbina attiecīgās jomas būvuzraugu.

Pamatojums:

Saskaņā ar Būvniecības likuma 22.panta otro daļu būvkomersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi speciālisti. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumiem Nr.116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” būvkomersants ir tiesīgs darboties tikai un vienīgi tādās būvniecības jomās, kurās tam ir uz darba līguma pamata nodarbināts vismaz viens būvspeciālists. Piemēram, ja būvkomersanta darbības sfēra ir ēku būvdarbu vadīšana un ēku būvdarbu būvuzraudzība, tas nav tiesīgs darboties projektēšanas sfērā, jo konkrētais būvkomersants nenodarbina attiecīgu speciālistu. Līdz ar to būvuzraudzības līgumu var slēgt tikai ar būvkomersantu, kas nodarbina atbildīgo būvuzraugu (sertifikāts ēku būvuzraudzībā). Savukārt šis būvkomersants nolīgst apakšuzņēmējus - būvkomersantus, kuri nodarbina atbilstošajās jomās sertificētus būvspeciālistus (līdzīgi, kā attiecībā uz būvprojekta ekspertīzi). Būvniecības normatīvais regulējums neaizliedz arī slēgt līgumu ar katru atsevišķo būvkomersantu, kurš nodarbina attiecīgās jomas būvuzraugu, nosakot, ka viens no viņiem ir atbildīgais būvuzraugs, vai slēgt daudzpusēju līgumu ar visiem iesaistītajiem būvkomersantiem, kuri nodarbina attiecīgās jomas būvuzraugu, nosakot, ka viens no viņiem ir atbildīgais būvuzraugs.

Vai galvenais būvuzņēmējs var norīkot par atbildīgo būvdarbu vadītāju apakšuzņēmēja būvdarbu vadītāju, ja starp būvkomersantiem noslēgts līgums?

Nē, nevar. Par atbildīgo būvdarbu vadītāju galvenais būvuzņēmējs var norīkot tikai būvspeciālistu, kurš nav konkrētā būvobjekta apakšuzņēmēja darbinieks (būvdarbu vadītājs).

Pamatojums:

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 2.3.apakšpunkts noteic, ka būvdarbu vadītājs ir būvspeciālists, kuru ieceļ galvenais būvdarbu veicējs vai atsevišķo būvdarbu veicējs un kura pienākums ir nodrošināt būvdarbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 95.punktu būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs, kas atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 2.15.apakšpunktam ir būvdarbu veicējs, kas piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus. Atbildīgais būvdarbu vadītājs paraksta saistību rakstu, un tā pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu (visu) veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas (Vispārīgo būvnoteikumu 96. un 99.punkts).

Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai, nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas.

Tātad, lai galvenais būvdarbu veicējs (būvuzņēmējs) norīkotu par atbildīgo būvdarbu vadītāju atbilstošas jomas būvspeciālistu, tam ir jābūt tiesībām dot saistošus rīkojumus šai personai. Darba likuma 28.panta otrā daļa nosaka, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Līdz ar to, pastāvot darba tiesiskajām attiecībām starp galveno būvuzņēmēju un būvspeciālistu, pēdējam ir saistoši darba devēja rīkojumi, un galvenais būvuzņēmējs var attiecīgo būvspeciālistu norīkot par atbildīgo būvadarbu vadītāju. Savukārt, ja galvenais būvdarbu veicējs (būvuzņēmējs) atsevišķu būvdarbu veikšanai piesaista apakšuzņēmēju, saistības rodas tikai starp šīm juridiskajām personām, kas noslēgušas attiecīgu līgumu, taču galvenajam būvuzņēmējam nerodas tiesības dot saistošus rīkojumus apakšuzņēmēja darbiniekiem (norīkot par atbildīgo būvdarbu vadītāju apakšuzņēmēja būvdarbu vadītāju). Līdz ar to par atbildīgo būvdarbu vadītāju galvenais būvuzņēmējs var norīkot tikai būvspeciālistu, kurš nav konkrētā būvobjekta apakšuzņēmēja darbinieks (būvdarbu vadītājs).

 

Kāds ir būvuzrauga minimālais civiltiesiskās atbildības limits trešās grupas būvju būvuzraudzībā?

Uz atbildīgo būvuzraugu ir attiecināmi tie paši nosacījumi par būvspeciālista minimālo civiltiesiskās atbildības limitu kā uz projektēšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

Pamatojums:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.502) 5.punktu pirms būvdarbu uzsākšanas objektā būvspeciālistam, kas veiks atbildīgā būvdarbu vadītāja, atbildīgā būvuzrauga vai atbildīgā autoruzrauga pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu, jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums. Būvspeciālistam, kas veiks atbildīgā būvuzrauga pienākumus, būvspeciālista apdrošināšanas līgumu var slēgt darba devējs, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu. Par visu būvdarbu būvuzraudzību būvobjektā ir atbildīgs viens vai vairāki būvuzraugi, kas ir parakstījuši saistību rakstu, līdz ar to katram atbildīgajam būvuzraugam, vai būvkomersantam, kas nodarbina attiecīgo būvuzraugu, nepieciešams noslēgt būvspeciālista civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.

Savukārt atbildīgā būvuzrauga minimālās atbildības limits trešās grupas būvēm izriet no MK noteikumu Nr.502 9.3.apakšpunkta – 100 % no līguma summas par būvuzraudzības pakalpojumu veikšanu, bet jaunbūvēm ne mazāks par 150 000 euro. Savukārt gadījumos, kad būvuzraudzības pakalpojumi tiek sniegti esošas būves pārbūves vai atjaunošanas gadījumā, limits tiek noteikts 100% apmērā no būvuzraudzības pakalpojuma līguma summas.

 

Vai visiem būvspeciālistiem, kuri veic ēku būvuzraudzību, ir pienākums parakstīt saistību rakstu un vai, neparakstot saistību rakstu, drīkst veikt būvuzraudzību?

Nē, pienākums parakstīt saistību rakstu ir tikai atbildīgajam būvuzraugam. Būvspeciālistam, kurš ir norādīts būvuzraudzības līgumā, ir pienākums veikt būvuzraudzību, neatkarīgi no tā ir vai nav parakstīts saistību raksts.

Pamatojums:

Termins “atbildīgais būvuzraugs” ir minēts gan Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), gan Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi). Vispārīgo būvnoteikumu 121.punkts nosaka, ka būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētas fiziskās personas, kuras parakstīs saistību rakstu un veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. Savukārt Ēku būvnoteikumu 54.2.1.apakšpunktā un 8.pielikumā dotajā būvatļaujas formā, kā viens no būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, ir paredzēts pienākums iesniegt būvvaldē atbildīgā būvuzrauga saistību rakstu. Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 124.punktam, uzņemoties būvuzraudzību, būvuzraugs paraksta saistību rakstu.
Jautājums par to, kurš būvspeciālists pildīs atbildīgā būvuzrauga pienākumus, ir skatāms kontekstā ar Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumiem Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Saskaņā ar minēto noteikumu 1.pielikumu būvspeciālistam, kurš saņēmis ēku būvspeciālista sertifikātu ēku būvdarbu būvuzraudzībai  ir tiesības uzraudzīt arī visu veidu būvdarbu izpildi pirmās grupas ēkās un otrās grupas ēkās, tajā skaitā uzraudzīt šo ēku ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu būvdarbus, kā arī žogu, mūru un atsevišķu labiekārtojuma elementu būvdarbus, ja atsevišķu būvdarbu būvuzraudzībai netiek piesaistīti būvspeciālisti, kuriem piešķirti sertifikāti būvuzraudzības veikšanai speciālajās darbības sfērās (2.1 pielikuma 1.4.1. līdz 1.4.16.apakšpunkts).
Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka ēku būvdarbu gadījumā:
1) atbildīgais būvuzraugs, kā arī citi būvspeciālisti, kuri veiks būvuzraudzību, ir jānorāda būvuzraudzības līgumā;
2) atbildīgajam būvuzraugam ir jāparaksta un jāiesniedz būvvaldē saistību raksts;
3) atbildīgais būvuzraugs var būt tikai būvspeciālsts, kurš ir saņēmis ēku būvspeciālista sertifikātu ēku būvdarbu būvuzraudzībai;
4) būvspeciālistiem, kuri ir norādīti būvuzraudzības līgumā, bet kuri nav parakstījuši saistību rakstus, ievērojot to kompetenci, ir visas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās būvuzrauga tiesības un pienākumi (t.sk. atbilstoši Ēku būvnoteikumu 128.punktam un Vispārīgo būvnoteikumu 125.12.apakšpunktam pienākums parakstīt segto darbu pieņemšanas aktus), kā arī Būvniecības likumā noteiktā atbildība.
Tas, vai būvuzraugs ir parakstījis vai nav parakstījis saistību rakstu, neatbrīvo būvspeciālistu no normatīvajos aktos noteiktiem pienākumiem un atbildības.

 

Vai viena un tā pati persona var būt gan būvprojekta ekspertīzes veicējs, gan pēc tā paša būvprojekta realizēto darbu būvuzraugs?

Jā, var, ja personai (būvspeciālistam) ir attiecīgie būvspeciālista sertifikāti, un viņa apliecina savu un radinieku personisko un mantisko neieinteresētību ekspertīzes atzinumā.

Pamatojums:

Birojs norāda, ka gan ekspertīzes veicējs, gan būvuzraugs darbojas pasūtītāja interesēs, jo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 117.punktam būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām. Attiecīgi atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 2.5.apakšpunktam būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kas arī (un ne tikai) ir nepieciešams pasūtītājam, lai gūtu pārliecību, ka būvprojekta risinājumi atbilst normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 118.punktā noteikts, ka būvuzraudzību šo noteikumu 120.punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 41.punktu būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgs veikt no būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs ekspertīzes veicējs, bet būves ekspertīzi – no būvdarbu veicēja neatkarīgs ekspertīzes veicējs. Proti, abiem speciālistiem ir jābūt neatkarīgiem no būvprojekta izstrādātāja, papildus būvuzraugam – neatkarīgs no būvdarbu veicēja un nav darba attiecībās ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam. Līdz ar to, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus, viena un tā pati persona var būt gan būvprojekta ekspertīzes veicējs, gan tā paša būvprojekta būvuzraugs.

Vai būvdarbu veicējs segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus drīkst reģistrēt elektroniski vai uz atsevišķas lapas?

Nē, nedrīkst.

Pamatojums:

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 5.pielikuma 8.4.punktam būvdarbu žurnālā norāda ziņas par izpildītiem darbiem, t.sk. reģistrē segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus un norāda iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu sarakstu. Atbildīgais būvdarbu vadītājs katru dienu pārbauda izpildītos darbus, ar parakstu apliecina darbu pieņemšanu vai izdara atzīmi par defektiem un sastāda defektu konstatēšanas un novēršanas aktu. Reģistrē neparedzētos vai papildus veicamos darbus, ko radījušas izmaiņas vai papildinājumi projekta dokumentācijā, kā arī nelabvēlīgi laikapstākļi. Reģistrē segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, iekļaujot sīku konstrukciju un darbu aprakstu, norādot to apjomu, rasējumu lapu numurus, ieviestās un saskaņotās atkāpes no projekta. Segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu pielikumā pievieno izmantoto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošus dokumentus. Nav pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja pieņemšanas komisija nav sastādījusi un parakstījusi iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu. Ja būvniecības laikā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami jau pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu uzsākšanas veic atkārtotu kontroli un sastāda atbilstošu aktu.